ASV un Izraēlas karš pret Irānu ir būtiski ietekmējis naftas un gāzes cenas, kas pēdējās nedēļās strauji pieaugušas. Tas savukārt var veicināt lielāku inflāciju, un momentāni augstākas cenas var novērot degvielas uzpildes stacijās. Latvijas Bankā Dienai norāda, ka īslaicīgs cenu pieaugums neatstās ievērojamu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, bet jūtamāka ietekme būtu, ja naftas un gāzes cenas stabilizētos esošajā līmenī visu šo un nākamo gadu.
Arī SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka līdzšinējie notikumi un cenu svārstības vēl neveido ilgtermiņa ietekmi. Tomēr viņam šķiet, ka konflikts piecu nedēļu laikā netiks atrisināts (šāgada marta sākumā ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka ASV militārā operācija Irānā varētu ilgt vismaz 4–5 nedēļas, vienlaikus pieļaujot lielāku termiņu – red.), tāpēc ir iespējami turpmāki neparedzami pavērsieni. Šobrīd to var redzēt īstermiņa inflācijas rādītājos, bet būtisku ietekmi uz izaugsmi tas vēl neveido. Ja sekos līdzīgi viļņi, pirmā reaģēs inflācija.
Ilgtermiņa ietekmē
Naftas un gāzes cenu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir tieši atkarīga no tā, cik ilgi karadarbība norisināsies un attiecīgi – cik ilgi saglabāsies paaugstinātas energoresursu cenas. Šobrīd cenu pieaugums virs bāzes scenārija cenām ir bijis vairāk nekā 30%. Tām ilgstoši saglabājoties šajos līmeņos, pēc bankas Citadele aplēsēm, tas nozīmētu negatīvu ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu 1,6% apmērā, gada ekonomisko izaugsmi pietuvinot vien 0,4%. Tāpat šādi energoresursu cenu līmeņi ilgākā termiņā inflāciju paaugstinātu līdz pat 8,5%.
Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis uzsver: šāds negatīvais scenārijs paredz, ka energoresursu cenas saglabājas šībrīža augstajos līmeņos ilgstoši, proti, līdz pat gada beigām. Jo īsāku laiku norisināsies karadarbība un jo ātrāk energoresursu cenas stabilizēsies, jo mazāka ietekme būs uz Latvijas ekonomiku. Ja karadarbība beigsies tuvākajās pāris nedēļās, kā to sākotnēji prognozēja ASV amatpersonas, energoresursu cenām vajadzētu atgriezties pirmskara līmeņos. Šādā gadījumā nākamajos mēnešos inflācija mēreni paātrinātos un ietekme uz ekonomiku, visticamāk, būtu nebūtiska.
"Jābūt ļoti spēcīgam šokam, lai ekonomika reaģētu uzreiz. Tāpēc iespējamie riski veidojas uz rudeni un nākamo gadu. Pagaidām gan nav pamata veikt būtiskas korekcijas Latvijas ekonomikas prognozēs. Taču konflikta beigas nav redzamas, un jautājums ir par to, kā tas risināsies. Tas var gruzdēt ļoti ilgi un negaidīti uzplaiksnīt," vērtē D. Gašpuitis. SEB banka jau iepriekš bija piesardzīga attiecībā uz izaugsmi, tāpēc korekcijas, visticamāk, skars pozitīvākās prognozes. Inflācija varētu nedaudz koriģēties uz augšu, bet to varēs novērtēt mēneša vai divu laikā.
Augtu straujāk
Pagājušajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija labāka, nekā prognozēts iepriekš, un Somijas finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns norāda, ka Latvijā ekonomikas pieaugums uzņem tempu. Pagājušajā gadā izaugsmi pamatā stimulēja valsts investīciju projekti, bet gada otrajā pusē izaugsme kļuva plašāka. Tā ir laba zīme izaugsmei šogad un turpmāk. Līdz ar to galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks šogad Latvijā būs mājsaimniecību tēriņi un arī fiskālā politika (līdzīgi kā citviet Eiropā) ar aizsardzības izdevumiem dos būtisku artavu.
"Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojas jau kādu laiku – kopš 2023. gada – un ir ļoti tuvu ilgtermiņa vidējam rādītājam. Tādējādi var teikt, ka Latvijā patērētāju noskaņojums ir ļoti labā līmenī. Un tas noteikti stimulēs patēriņu, it īpaši šogad, kombinējot pirktspējas un patērētāju noskaņojuma uzlabošanos un augošās algas," prognozē J. Vidgrēns, vienlaikus atzīmējot vienu negatīvu risku – algu izaugsmi, kas netiek līdzi produktivitātes izaugsmei. Ilgtermiņā tas var radīt konkurētspējas problēmas.
Arī viņš vērtē, ka lielākais risks, kas nāk no Tuvajiem Austrumiem, ir augstākas naftas un gāzes cenas, attiecīgi lielāka inflācija, jo pagaidām ietekmes risks uz Eiropas ekonomikām ir diezgan mazs. Vēl jāatzīmē, ka situācija pasaules tirdzniecībā joprojām ir mainīga. Pirms gada D. Tramps uzlika dažādus tarifus valstīm, bet tagad ASV tiesa lēmusi, ka šie tarifi nav bijuši leģitīmi. "Šobrīd situācija ir tāda, ka ir 10% globālais tarifs, kaut dažām precēm ir augstāki tarifi. Efektīvais tarifs Eiropas Savienības valstīm ir ap 10%, līdz ar to Eiropas valstīm šīs izmaiņas ir nebūtiskas un to ekonomikas būtiski tieši neietekmēs," skaidro J. Vidgrēns.
Tomēr negatīvā ietekme no tarifu izmaiņām nāk no tā, kā šīs izmaiņas tiek ieviestas un piemērotas. Tāpēc uzņēmumi ir ļoti uzmanīgi un piesardzīgi par tarifu izmaiņām un nav pārliecināti par tirdzniecības politikām. "Savā ziņā situācija bija stabilizējusies, un nu atkal ir izmaiņas, kas eksportēšanu, it īpaši uz ASV, padara sarežģītāku. No nenoteiktības skatpunkta raugoties, riski joprojām ir negatīvi," teic J. Vidgrēns.