Neziņa par to, kāda būs nākotne, ir būtisks faktors, kas šogad nav ļāvis izaugsmei atsperties Lielbritānijas akciju tirgum, kā rezultātā Londonas Fondu biržas indekss FTSE 100 kopš gada sākuma zaudējis aptuveni 4% vērtības. Iespējams, ka ilgstoša neziņa tirgum var izrādīties pat sliktāka nekā lēmums par aiziešanu, jo Londonas darījumu aprindās par aiziešanu ir pozitīvi viedokļi.
Tomēr precīza ieguvēju un zaudētāju attiecība ir grūti izmērāma. Ieguvēji noteikti ir britu eksportētāji, kuru pašreizējais guvums rodas mārciņas vērtības kritumā. Kopš gada sākuma britu valūtas vērtība pret eiro sarukusi par 7,5%, tādējādi Lielbritānijas eksportētājiem uz eirozonu ir iespēja tikt pie papildu ieņēmumiem, kas rodas, eiro ieņēmumus pārvēršot mārciņās. Tomēr, kāda būs šo eksportētāju dzīve pēc 23. jūnija referenduma, ir visai neskaidrs jautājums.
"Ilgākā perspektīvā ir būtiski, vai Lielbritānijas un citu Eiropas valstu ekonomikas piedzīvos lejupslīdi, kas varētu negatīvi ietekmēt uzņēmumu pelnītspēju," finanšu aprindu aktualitāti ieskicē Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Norises biržās ir svarīgas, jo tās ietekmē kapitāla plūsmu arī reālajā ekonomikā. Pasliktinoties mikroklimatam biržā, tiek bremzēta investīciju plūsma uzņēmumos, kas savukārt kavē gan biznesa, gan kopējo ekonomikas attīstību, it īpaši, ja kritums biržā ieilgst. Patlaban Nordea prognoze ir, ka ekonomikas izaugsme netiks būtiski iedragāta, un līdz ar to arī akciju tirgos ilgstošai lejupslīdei nevajadzētu būt. "Tomēr ir skaidrs, ja briti nobalsos par izstāšanos, tiks meklētas nākamās valstis – kandidātes izstāties, un tiks vispārīgi apšaubīts pašreizējais ES modelis. Šāda neskaidra gaisotne noteikti nebūs pozitīva riska aktīviem, kādas ir akcijas, tāpēc to cenu tendence varētu saglabāties negatīva ilgāku laiku," secina Krūmiņš.
To, ka pirmajā brīdī pēc britu "Nē ES!" reakcija būtu asa un akciju cenu kritums samērā iespaidīgs, uzskata arī SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Tomēr viņš norāda, ka Lielbritānijas ekonomika nav atkarīga tikai no ES. "Tā kā izstāšanās scenārija gadījumā, visticamāk, būs vērojama arī mārciņas vērtības samazināšanās, tad daļai uz eksportu orientēto britu uzņēmumu tas nāks par labu un, krītot akciju cenai, kādā brīdī šo uzņēmumu vērtspapīri kļūs pievilcīgi pirkšanai," uzskata SEB eksperts.
Pēdējos gados situācija pasaules finanšu tirgos bijusi samērā saspringta, tāpēc britu "Nē ES!", visticamāk, izraisītu finanšu viļņošanos ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī pārējās pasaules fondu tirgos. "Finanšu tirgi ir cieši saistīti, nav šaubu, ka kritums Lielbritānijas akciju tirgū izraisītu kritumu Eiropas un, visticamāk, visas pasaules akciju tirgos. Tomēr atsevišķas Lielbritānijas kompānijas eksportētājas varētu iegūt no ievērojama krituma britu mārciņā un to akciju cenas pat piedzīvot kāpumu," skaidro Nordea eksperts. Pēc viņa domām, te noteicošais varētu būt mārciņas krituma apjoms, respektīvi, tas, vai tā krituma dotais ieguvums eksportētājiem kompensēs neskaidrību par dažādu starpvalstu tirdzniecības līgumu nākotni.
Visu Mārtiņa Apiņa rakstu Finanšu tirgos jūt spriedzi lasiet otrdienas, 21.jūnija, laikrakstā Diena!