Analizējot situāciju Latvijas ekonomiskajā frontē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka viens no iemesliem, kas novedis pie ekonomikas pieauguma tempu samazināšanās, ir vājāka, nekā iepriekš domāts, izaugsme eirozonā. Viņa piekrīt, ka zemā patērētāju aktivitāte, kas lielā mērā ir saistīta ar taupību pēckrīzes periodā, bija bremzējoša ekonomiskajā attīstībā.
DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt norāda, ka embargo tiešā ietekme ir neliela vai vismaz mazāka, nekā sākumā gaidīts. "Krievijas rubļa vērtības kritumam, kas sākās jau 2013. gada pavasarī, ietekme savukārt varētu būt vēl nenovērtēta. Jau ilgi pirms embargo par to sūdzējās piena pārstrādātāji. Lētāks rublis samazina mašīnbūves eksporta ieņēmumus eiro izteiksmē, jo viņi spiesti konkurēt ar vietējiem. Savukārt zivju eksportētājiem situācija ir labāka, jo vietējā ražošana ir nepietiekama un nav tik kvalitatīva," skaidro DnB eksperts, piebilstot, ka starp vājākas ekonomiskās izaugsmes iemesliem ir arī negaidīti vājš patēriņa pieaugums.
Kā viens no risinājumiem situācijā, kad ekonomika bremzējas, ir valsts iekšējā pieprasījuma veicināšana, palielinot tēriņus. "Šādos apstākļos, manuprāt, nav nekas pretvalstisks apsvērt iespēju samērīgi palielināt budžeta deficītu, lai stimulētu vietējo ekonomiku, piemēram, ieguldot infrastruktūrā un atliekot dažu nodokļu celšanu," spriež investīciju sabiedrības Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis .
To, ka budžeta deficīta palielināšana ir visai efektīvs līdzeklis, atzīst arī Strautiņš. Taču viņš piebilst, ka ir saprotama politikas veidotāju vēlme turpināt pieturēties pie ļoti vienkāršotas pieejas "nedzīvot pāri saviem līdzekļiem." "Tas ir līdzīgi kā ar smēķēšanas atmešanu - nopīpēsi vienu cigareti, ticība pašam sev sabruks, kaut viena pati cigarete jau it kā lielu ļaunumu nenodara. Ir jau arī vēl ārējā disciplīna, bez šaubām. Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijas fiskālā politika ir vēl mazāk iekšēja lieta nekā līdz šim," salīdzina Strautiņš.
Visu Mārtiņa Apiņa rakstu Nākamgad cer uz straujāku izaugsmi lasiet trešdienas, 26.novembra, laikrakstā Diena.