"Kļūšana par vecmāmiņu man likusi vairāk aizdomāties par atbildību, ko esam uzņēmušies pār šo pasauli un kādu dienu nodosim saviem pēctečiem. Tas man lika nevis piebremzēt, bet gan sasparoties un uzņemt tempu," savos memuāros raksta Hilarija, piebilstot, ka vecmāmiņas titula dēļ nebūt nejūtas "veca".
Klintones sasparošanās vainagojusies ar lēmumu piedalīties 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, lai mēģinātu kļūt par pirmo sievieti, kurai amerikāņu vēlētāji uzticējuši šo ietekmīgo posteni. Lai gan vēlēšanas gaidāmas tikai nākamā gada novembrī, Klintone jau tagad tiek uzskatīta par Demokrātu partijas galveno cerību nosargāt ASV prezidenta amatu, ko pašlaik ieņem viņas partijas biedrs Baraks Obama. Šajā cīņā arī vecmāmiņas lauri viņai varētu lieti noderēt, jo agrāk Hilarijai nereti pārmests, ka viņa kā politiķe ir pārāk vēsa, bezpersoniska un attālināta no ierindas amerikāņu rūpēm. Klintone apņēmusies lauzt šo tēlu un uzsver, ka savā kampaņā lielāko uzmanību pievērsīs tieši vienkāršo amerikāņu aizstāvēšanai. Skeptiķi gan iebilst, ka šāda empātija diez vai ir pa spēkam sievietei, kas jau gadu desmitiem apgrozījusies ASV politikas elitē un par savām runām saņem simtiem tūkstošu dolāru lielus honorārus.
Šis būs jau otrais Klintones mēģinājums iekarot Baltā nama atslēgas, kas savulaik astoņus gadus bija viņas vīra Bila rokās. Hilarija startēja arī 2008.gada prezidenta vēlēšanās, kad tika uzskatīta par galveno favorīti, bet priekšvēlēšanu maratonā bija spiesta piekāpties Barakam Obamam. Pēc politikas analītiķu domām, Klintonei šoreiz ir pat labākas izredzes nekā 2008.gadā, jo Demokrātu partijā nav neviena tik spilgta līdera, kas viņai varētu aizšķērsot ceļu uz izšķirošo cīņu nākamā gada rudenī, kad būs jāspēkojas ar Republikāņu partijas izvirzīto kandidātu.
Par galveno favorītu republikāņu rindās tiek uzskatīts vīrs ar ļoti pazīstamu uzvārdu – Bušs. Džebs Bušs. 62 gadus vecais Džebs ir bijušā ASV prezidenta Džordža Buša dēls un cita prezidenta Džordža V.Buša jaunākais brālis. Arī Džebam ir gana liela politiskā pieredze; savulaik viņš bija Floridas štata gubernators. Tādējādi nākamgad amerikāņus varētu pārņemt deja vu sajūta, jo tāpat kā 1992.gadā par ASV prezidenta amatu cīnītos Bušu un Klintonu dinastijas (toreiz Džordžs pret Bilu, tagad Džebs pret Hilariju).
Šāda politisko dinastiju popularitāte varētu šķist dīvaina, ņemot vērā, ka ASV kā nācija izveidojās, atsvabinoties no Lielbritānijas monarhijas un aristokrātijas važām. Tomēr amerikāņu politikā nekad nav trūcis ietekmīgu politisko klanu: Rūzvelti, Kenediji u.c. Arī tagad ASV parlamentā ir diezgan daudz politiķu, kas pie varas tikuši lielā mērā tāpēc, ka ir kāda populāra politiķa atvase vai dzīvesbiedrs.
Daļa amerikāņu gan sākuši kurnēt, ka šāda dinastiju popularitāte neko labu neliecina par Amerikas demokrātiju. "Prezidenta amats nav nekāds kronis, kas ceļo starp divām ģimenēm," intervijā telesabiedrībai ABC uzsvēra iespējamais Klintones konkurents Mārtins O’ Mellijs. Līdzīgas bažas portālam Politico izsaka arī Virdžīnijas universitātes politologs Lerijs Sabato: "Kādu signālu mēs sūtām pasaulei, ja ASV, kas savu demokrātijas modeli rāda kā piemēru citām valstīm, arvien vairāk sāk līdzināties oligarhijai, kur dažas dominējošās ģimenes nodod varu cita citai kā tādu stafetes kociņu?"
Visu rakstu par Hilarijas Klintones centieniem atgriezties Baltajā namā lasiet žurnāla Sestdiena 17.aprīļa numurā!