Melnā truša gadā tomēr nespējuši atrisināt Latvijas pašu sāpīgāko problēmu (ja neskaita nespēju aizairēt valsti tā patālāk no Krievijas) – zemo dzimstību –, varam drusku cerēt, ka Zaļā pūķa gadā mums kaut kā izdosies izvairīties no citas sāpīgas problēmas – nodzeršanās. Protams, vēl jau Truša gads nav beidzies, vēl līdz 10. februārim, kad pēc ķīniešu horoskopa sākas Zaļā koka pūķa gads, var saraut, it īpaši tāpēc, ka laukā auksts, tātad pieaug vēlme zem segas saspiesties ciešāk kopā. Un būtu arī ļoti ieteicams saraut, jo gadā, kas nes velnišķīgā kārdinātāja vārdu, taisīt bērnus būs tīrais neprāts, bērni jātaisa skaidrā, lai tad, ja augot viņi nepieņemas prātā, tev būtu mierīga sirds vismaz par to, ka tas ir iedzimtības vai izglītības sistēmas radīts (savu iedzimtību grozīt pozitīvā virzienā mēs vēl īsti neesam iemācījušies un izglītības sistēmu ne tik), nevis alkohola intoksikācijas auglis.
Bet patiesībā Zaļā pūķa gads, konkrēti šis, 2024., tātad Zaļā koka pūķa gads, ir tā reize, kad gribas ticēt horoskopiem un citām astroloģiskām lietām, un ne tikai ticēt, bet pat tām ļauties. Latvieši būtu ar mieru Zaļā pūķa gadā dzert vēl briesmīgāk, ja vien kāds astrologs varētu likt galvu ķīlā, ka astroloģija vispār un konkrēti tā zīme tiešām strādā, jo tas nozīmētu, ka Krievija beidzot nodzersies un vairs nebūs spējīga karot.
Galu galā tas, ka astroloģijai nav nekāda zinātniska pamatojuma, netraucē daudzus ticēt horoskopiem, jo šai ticībai zinātnisks pamatojums ir. Pirmkārt, lielākā daļa cilvēku dzird tikai to, ko viņi grib dzirdēt, citādi kļūtu liekas ne tikai reliģijas, bet pat Jaungada uzrunas tautai.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5.-11. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!