Elektrības rēķinu veido trīs galvenās komponentes - elektrības cena, tīkla pakalpojumi (gan Augstsprieguma tīkla, gan Sadales tīkla pakalpojumi) un obligātā iepirkuma komponente (OIK) - maksa par atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā saražoto. Maksai par elektrību, kas ietver visas trīs minētās komponentes, tiek arī piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā.
Kāds ir šo komponenšu īpatsvars elektrības gala cenā?
Es kā piemēru izmantošu piedāvājumu Elektrum universālais bez PVN. Tā tarifs par kilovatstundu ir 13,96 centi. Elektrības cena ir 5,64 centi jeb 40%, tīkla pakalpojumi ir 5,64 centi jeb 40%, un OIK ir 2,67 centi jeb 20%.
Ja elektrību visi tirgotāji pērk biržā, kādēļ tās cena dažādu tirgotāju piedāvājumā ir atšķirīga?
Tāpēc, ka lielākā daļa tirgotāju piedāvā fiksētas cenas uz noteiktu laika periodu, piemēram, gadu vai diviem, neraugoties uz svārstībām biržā. Tas nozīmē, ka tirgotāji faktiski nodarbojas ar prognozēšanu, un šīs prognozes katram tirgotājam ir atšķirīgas. Tāpat arī cena tiek diferencēta atkarībā no citiem apstākļiem, piemēram, ir piedāvājumi, kur zemāku cenu piedāvā tiem klientiem, kas patērē vairāk. Protams, atšķiras arī klientu apkalpošanas izmaksas, kas arī tiek ierēķinātas elektrības cenā.
Cik būtiska komponente elektrības cenā ir klientu apkalpošanas izmaksas?
Tas ir ļoti dažādi. Ir tirgotāji, kuri izveidojuši klientu apkalpošanas centrus, uz kuriem iespējams aiziet klātienē, kuriem var piezvanīt pa telefonu, un ir tirgotāji, kuriem viss darbs notiek tikai internetā bez klientu apkalpošanas centriem. Tā kā izmaksas ir ļoti dažādas. Tiem tirgotājiem, kuri piedāvā biržas cenu, nav jānodarbojas ar prognozēšanu, tāpēc vienīgais tirgotāja uzcenojums saistīts ar klienta apkalpošanu. Piemēram, šā gada janvārī biržas cena elektrībai ir zemāka, nekā gaidīts, līdz ar to mājsaimniecības, kas izmanto biržas piedāvājumu, vismaz pašlaik - janvārī, ir ieguvējas.
Kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) regulē maksu par tīkla pakalpojumiem?
Ir Sadales tīkla tarifs, kurā ietilpst arī maksa par Augstsprieguma tīkla pakalpojumiem. Taču jāuzsver, ka, mainoties Augstsprieguma tīkla tarifam, automātiski nemainās Sadales tīkla tarifs. Piemēram, mēs šogad skatām Augstsprieguma tīkla tarifa paaugstināšanu, taču tā apstiprināšanas gadījumā gala lietotājiem maksa par tīkla pakalpojumiem nemainīsies, izņemot tādus lielos uzņēmumus kā, piemēram, Cemex vai provizoriski Liepājas metalurgs. Pārējiem gala lietotājiem izmaiņas ir tikai tad, kad mainās viss Sadales tīkla tarifs. Kad Sadales tīkls iesniedz mums priekšlikumu par tarifa paaugstinājumu, izmaiņas nenotiek automātiski, mēs vienmēr vērtējam izmaksu efektivitāti un paaugstināšanas ekonomisko pamatojumu.
Cik bieži Sadales tīkls jums lūdz pārskatīt tarifu?
Pēdējo reizi mēs to paaugstinājām 2011. gada janvārī. Pašlaik mums tas nav dienaskārtībā.
Vai ir bijis gadījums, kad SPRK atsaka tarifa paaugstināšanu?
Tas bijis ļoti reti. Tāpat reti kad mēs apstiprinām komersanta prasīto tarifu. 90% gadījumu mūsu apstiprinātais tarifs ir zemāks, nekā sākotnēji komersants to prasījis. Parasti tarifu paaugstinājuma pieprasījumus izvērtējam trīs mēnešus un mēneša laikā pieņemam lēmumu. Šajā laikā, aktīvi diskutējot ar komersantu, nonākam pie abām pusēm pieņemama risinājuma. Šajā procesā tiek iesaistīti arī gala lietotāji - iedzīvotāji un uzņēmumi, kas patērē elektrību.
Kā tas notiek?
Gala lietotājiem ir visas tiesības iepazīties ar tarifu projektu, kā arī nākt klajā ar saviem priekšlikumiem.
Kādi ir biežākie iemesli, kādēļ tiek lūgts tarifus paaugstināt?
Ja ir palielinājušās izmaksas. Visbiežāk tas notiek uzņēmuma veikto investīciju dēļ. Piemēram, Augstsprieguma tīkls lūdz paaugstināt tarifu, jo pērn tika pabeigts vērienīgākais viņu investīciju projekts neatkarīgajā Latvijā - Kurzemes loks-, kura ietvaros tika izbūvēta jauna līnija starp Grobiņu un Liepāju, kas Kurzemē ievērojami uzlabo apgādes drošību un nākotnē ļaus efektīvāk izmantot starpsavienojumu ar Zviedriju. Ir arī citi iemesli, piemēram, mainās darbaspēka izmaksas.
Vai jūsu lēmumus iespējams pārsūdzēt tiesā?
Protams, un iedzīvotāji arī vairākkārt šādu iespēju ir izmantojuši, taču līdz šim mēs nevienu tiesas prāvu neesam zaudējuši.
Kā ir ar otru regulējamo komponenti - OIK?
Tā nemainījās pērn un arī šogad nemainīsies. Tarifa pieaugumu gan ir ierobežojusi valsts, uzliekot subsidētās enerģijas nodokli elektrības ražotājiem un iegūtos līdzekļus novirzot OIK pieauguma kompensēšanai.
Tīkla pakalpojuma tarifu lūdz pārskatīt Sadales tīkls, kas lūdz pārskatīt OIK?
Tas mums jādara saskaņā ar likumu katru gadu, un lēmums jāpieņem līdz martam.
Tas nozīmē, ka OIK katru gadu pieaug?
Jā, līdz šim tas tā ir bijis, izņemot pagājušo un šo gadu. Valdība apņēmusies, ka maksa par OIK nemainīsies līdz 2017. gadam.
Kā jūs raugāties uz viedokli, ka atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir pārāk liels un nevajadzīgi sadārdzina elektrību?
Atbalsts AER izriet no Eiropas Savienības (ES) politikas mērķiem, kuri ir saistoši arī Latvijai. Valsts ir apņēmusies līdz 2020. gadam panākt, lai AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā būtu 40%. OIK ir politikas instruments, ar kura palīdzību šo mērķi sasniegt. Vēlētos piebilst, ka nu jau kādu laiku ir pārtraukta jaunu atļauju izsniegšana ražot atjaunojamo elektroenerģiju. Spēkā ir tikai iepriekš izsniegtās atļaujas.
Vai ir pareizi, ka OIK tiek piemērots arī gāzei, runa ir par efektīvo koģenerāciju?
Tā ir valsts izšķiršanās. Par labu efektīvās koģenerācijas atbalstam runā tas, ka šajā procesā ar mazāku resursu daudzumu tiek saražota gan elektrība, gan siltums. Līdz ar to tā ir efektīva resursu izmantošana, kas ļauj resursus ietaupīt. TEC piedalās vairumtirdzniecības cenas veidošanā un noteiktos brīžos gan ziemā, gan vasarā ierobežo nesamērīgus cenu kāpumus. Respektīvi ar TEC palīdzību pat vasarās iespējams ierobežot biržas cenu kāpumu. Tā kā, no vienas puses, ir lielākas izmaksas saistībā ar OIK, no otras puses - zemāka vairumtirdzniecības cena biržā. Tajā pašā laikā tas, vai efektīvās koģenerācijas ekonomiskais ieguvums ir tik liels, lai tai sniegtu atbalstu, ir padziļināta pētījuma vērts jautājums
Kas nosaka to, ka Igaunijā ir mazāka maksa par elektrību nekā Latvijā?
Igaunijā ir zemāka vairumtirdzniecības cena, jo tā ir ļoti labi savienota ar Skandināviju un Somiju. Igaunijā ir uzbūvēti divi jaudīgi kabeļi kopumā par 1000 megavatiem, kas zem jūras veido savienojumu ar Somiju. Tā ka igauņiem elektrības cena ir ļoti līdzīga ar cenu, kāda tā ir Somijā. Starp Latviju un Igauniju gan ir pārvades līnijas, bet to kapacitāte ir nepietiekama pastāvīgi pieaugošo plūsmu dēļ.
Mēs netiekam klāt lētākajai Somijas elektrībai?
Tiekam, bet nepietiekamā apjomā. Īpaši jaudas mums pietrūkst vasarās un rudeņos, kad cenu starpība starp Latviju un Igauniju jūtami pieaug. Drīzumā mēs tiksim klāt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, jo ir labs starpsavienojums starp Latviju un Lietuvu un Lietuva 2015. gada nogalē pabeigs savienojuma izveidi ar Zviedriju. Skandināvijā elektrība ir lētāka nekā citviet ES, jo tur ir lieli hidroresursi. Ja vien ūdens līmenis ir pietiekami augsts, elektrības cena ir zema. Dānijā ir lielākie vēja parki Eiropā un, ja ir spēcīgs vējš, atsevišķās stundās elektrības cena ievērojami mazinās. Taču kopumā cena ir svārstīga, jo bezvēja apstākļos cena kāpj.
Kurās Eiropas valstīs iedzīvotāji par elektrību maksā visvairāk, kurās - vismazāk?
Visvairāk iedzīvotāji par elektrību maksā Vācijā un Dānijā. Tas gan saistīts nevis ar elektrības ražošanas izmaksām, bet lielo atbalstu AER, kas šajās valstīs ir augsts. Savukārt viszemākā cena ir Bulgārijā un Rumānijā, kur elektrības tirgus vēl nav atvērts, kā arī Ungārijā, kur elektrības cena tiek mākslīgi turēta zema. Tas gan nav ilgtspējīgi. Līdz tirgus atvēršanai Latvijā bija trešā lētākā elektroenerģija ES, tagad mēs pietuvosimies Eiropas vidējam līmenim.