Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka tagad jau ir ētisks jautājums, vai Vienotība vispār var uzņemties nākamās valdības veidošanu. Viņš gan negribot vērsties pret premjeri Laimdotu Straujumu, «kurai esam izteikuši atbalstu, jo viņa ir godprātīga».
Vienotība no labējām partijām ieguva vislielāko atbalstu - 23 mandātus. Taču bez Dz. Zaķa no tās Saeimā ievēlēti vēl tikai trīs partijas vecbiedri - Jānis Reirs, Ainars Latkovskis un Kārlis Šadurskis, kurš arī pabija Pilsoniskajā savienībā un tad atgriezās. A. Latkovskis Dienai atzina - ja Vienotība nevarēs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam parādīt, ka tai ir vienota frakcija, kuras visi 23 deputāti atbalsta savu premjera kandidātu, tad patiešām «mēs varam pazaudēt valdības vadītāja amatu un tas būs tikai laika jautājums». A. Latkovskis uzskata: «Šajā brīdī ikvienam savs aizvainojums un nepatika ir jānoliek malā. Ja kādam šķiet, ka tagad ir īstais laiks personisko rēķinu kārtošanai, tad mēs savu solīto neizpildīsim.»
Apmainās laipnībām
Līdz 12. Saeimas pirmajai sēdei, kad Valsts prezidents var aicināt nākamo valdības veidotāju, Vienotība būs pārvarējusi savas grūtības, ir pārliecināts tās ģenerālsekretārs Artis Kampars. Vairāki viņa kolēģi uzskata, ka bez Vienotības neviens cits patlaban valdību izveidot nevar. Teorētiski tādā gadījumā šis pienākums būtu jāuzņemas Zaļo un Zemnieku savienībai, kurai ir otrs lielākais mandātu skaits - 21. Taču A. Brigmanis aicina palūkoties uz Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kam kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, par kuras iekļaušanu koalīcijā NA iestājoties, būtu 25 balsis. «Viņiem ir Roberts Zīle, un būtu tikai godīgi nolaisties no Briseles augstumiem, atstāt mīksto sēdekli Eiropas Parlamentā un nākt šeit, un strādāt,» teica A. Brigmanis.
«Kāda laipnība! Vai tad ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs nevēlas atstāt ērto dzīvi Ventspilī?» ar pretjautājumu reaģēja R. Zīle, kurš šo retoriku saista tikai ar ZZS centieniem «izdarīt sitienu pa mums, lai iegūtu vēl lielāku laukumu». R. Zīle uzsvēra, ka jautājums par premjera kandidātu vairs nav aktuāls, jo koalīcija jau ir atbalstījusi L. Straujumu. «Ja organizācija, kas pieteica sevi no tik valdonīgām varas pozīcijām un ar lielām ambīcijām, ignorējot mūs, pēc tik laba vēlēšanu rezultāta vairs nespēj šo varu īstenot, tad ir jālikvidējas,» teica R. Zīle.
Āboltiņu gaida Saeimā
Līdz šim Vienotības atslēgas cilvēks bija S. Āboltiņa, kura jaunajā parlamenta sasaukumā palikusi pirmā aiz svītras. A. Kampars atgādināja, ka daudzi vēlētāji S. Āboltiņu ir novērtējuši ar plusiņiem, kuru ir vairāk nekā svītrojumu. Valde uzticas viņai kā partijas priekšsēdētājai. Taču nav pieredzēts, ka premjera partiju vadītu cilvēks, kurš nebūtu ne Saeimā, ne valdībā. Tātad S. Āboltiņai vai nu jākļūst par tieslietu ministri, vai šīs ministrijas vadība jāuztic Inesei Lībiņai-Egnerei, kuras mandātu Saeimā tad saņemtu S. Āboltiņa. Neoficiāli zināms, ka I. Lībiņa-Egnere kolēģus informējusi, ka redz sevi parlamenta darbā, nevis valdībā. Nākamie Saeimā ievēlēti - Jānis Junkurs un Ints Dālderis -, visticamāk, netiks aicināti valdībā. Ja pieņem, ka S. Āboltiņa tomēr kļūst par Saeimas deputāti, kolēģi neizslēdz iespēju, ka viņa varētu vadīt arī frakciju.
Premjera partijas frakcijas vadītājam ir jāspēj koordinēt koalīcijas darbs, saprasties ar citām frakcijām, atbildēt uz jautājumiem par ļoti plašu tēmu loku. Taču vispirms viņam jāspēj saliedēt komandu savā frakcijā. Pirmo reizi Saeimas mandātu iegūs L. Straujuma un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Frakcijā ir viena grupa, kuru veido bijušie Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai biedri, no tās nāk arī frakcijas vadītāja vietniece Lolita Čigāne. Vēl būs seši deputāti no Reformu partijas, viens no Klāva Olšteina neatkarīgo deputātu grupas, kā arī trīs reģionālo partiju deleģētie pašvaldību vadītāji ar citu, bet ļoti lielu darba pieredzi.
Par iespējamo balsu pirkšanu Latgalē Drošības policiju informēja partijas biedrs Juris Vidiņš. Dienā, kad tas nāca atklātībā, L. Čigāne paziņoja, ka balsu pirkšana ir zemisks noziegums pret demokrātijas pamatprincipiem, LETA(i) pieļaujot, ka Dz. Zaķim nevajadzētu kļūt par 12. Saeimas deputātu. Tikmēr viņš savu vainu noliedza, uzskatot to par provokāciju. Līdzās šim attiecību saspīlējumam vēl vienu radīs atsevišķu ievēlēto deputātu - J. Junkura, Viļņa Ķirša, Jāņa Upenieka - ar partiju nesaskaņotās individuālās kampaņas, kuru iespaidā, iespējams, aiz svītras palika vairāki Vienotības dibinātāji.
Frakcijas vadītāja pienākumus pēc Dz. Zaķa atkāpšanās pilda L. Čigāne. Uz vaicāto, kā viņa redz iespēju saliedēt dažādos grupējumus, politiķe atbildēja: «Es neesmu grupējums, bet cilvēks, kurš balsu pirkšanu uzskata par pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību demokrātiskām institūcijām. Taču iesaku jums doties pie Jāņa Reira, Ainara Latkovska un Kārļa Šadurska. Viņi ir pieredzējuši un spēcīgi vīrieši, es esmu tikai emocionāla sieviete.»