Videouzrunā pateicības vārdus V. Dombrovskim teica kolēģi no Eiropas Tautas partiju grupas, nosaucot viņu par īstu valstsvīru. Lai pateiktos premjeram, kongresā bija ieradušies Politiski represēto apvienības pārstāvji, kas uzteica arī finanšu ministru Andri Vilku. Labus vārdus V. Dombrovskim veltīja arī partijas biedri. «Viņa pieredze, darba rezultāti un reputācija Latvijai un Eiropai noderēs jau vistuvākajā laikā. To es novēlu mūsu Valdim - lielam latvietim un lielam eiropietim,» sacīja EP deputāte Sandra Kalniete.
«Kad 2009. gadā uzņēmos valdības veidošanu, prognozēja, ka tā nostrādās vien dažus mēnešus. Taču ar visu jūsu atbalstu esam valdošais politiskais spēks gandrīz piecus gadus. Esmu pārliecināts, ka Vienotība spēs mobilizētais un atkārtot šo pieredzi,» teica V. Dombrovskis, kurš pateicās arī L. Straujumai par premjera pienākumu uzņemšanos. Viņas pirmā uzrunā partijas biedriem, kuriem politiķe pievienojās nesen, skanēja videoierakstā, jo premjera kandidāte bija komandējumā vēl kā zemkopības ministre.
Vienotības kongresā nebija debašu, delegāti sadalījās darba grupās un apsprieda valdības galvenās prioritātes. Uzslavas kongresā skanēja vairāk nekā kritika. S. Āboltiņa sacīja paldies arī ministriem, kurus gan nenosauca vārdā. Varbūt tāpēc, ka ne visi tagadējās valdības pārstāvji būs jaunajā Ministru kabinetā. Arī A. Vilku bija iecerēts nomainīt, jo viņš nerēķinājās ar partijas vadības viedokli, darbojās patstāvīgi, bet - ciešā sadarbībā ar V. Dombrovski. Pēc tam kad A. Vilks, kuram ir atbalsts sabiedrībā, apsolīja startēt Saeimas vēlēšanās, viņam deva iespēju turpināt vadīt Finanšu ministriju. S. Kalniete gan nosauca vairākus kolēģus vārdā, pirms tam izsakot nožēlu, ka reizēm uzskatu cīņa noslīd personāliju cīņu līmenī. «Mums ir vajadzīgs ikviens - Jānis Reirs un Andrejs Judins, Janīna Kursīte un Lolita Čigāne, Artis Pabriks un Ilma Čepāne, Andris Vilks un Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele un Ingrīda Circene,» teica S. Kalniete.
Labvēlīgi Vienotības politiķi runāja arī par jaunajiem sabiedrotajiem no Reformu partijas (RP), kuras līderu izteikumi ir krietni bravūrīgāki un skeptiskāki pret veiksmīgu tuvināšanos. Vienotība ir atvērta Reformu partijas politiķiem, «kas vēlas turpināt savu darbību Latvijas politikā», sacīja S. Kalniete, kura aicināja gan Vienotības biedrus, gan kolēģus no RP «nesākt brāļu karus, likt pie malas mazās lietas un kā vienai komandai kopā ķerties pie lielajām». S. Āboltiņa paziņoja, ka Vienotības kandidātu sarakstā būs laipni aicināti tie «Reformu partijas cilvēki, kuri būs pievienojušies Vienotībai». Nesen domes sēdē RP vadošie politiķi nepieļāva iespēju likvidēt savu partiju un iestāties Vienotībā, bet tās sarakstā nav plānots iekļaut citu politisko spēku biedrus, ja vien viņi nepārstāv kādu reģionālo partiju, ar kuru Vienotībai ir sadarbības līgums.
Vienotībai nav daudz vietējo līderu. Pēc tam kad bijušais Līgatnes mērs Ainārs Šteins zaudēja pašvaldības vadītāja amatu, viņa vietu vadošo politiķu kodolā ieņēma Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs. Viņš savulaik startēja vēlēšanās no Tautas partijas (TP), nebūdams tās biedrs. Līdzīgi tuvināts spicei tiek Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters, kurš arī ir mantots no TP. J. Rozenbergs piedalās valdības deklarācijas sagatavošanas grupā un uzstājās arī kongresā, norādot uz reģionu problēmām pārliecībā, ka tās var atrisināt zālē sēdošie. Viņš Dienai sacīja, ka neplāno startēt Saeimas vēlēšanās, par ko jau nobažījušies vairāki Dienas uzrunātie cēsnieki, taču partijas interesēs, iespējams, ir iekļaut kandidātu sarakstā arī redzamus vietējos līderus.