Tā diriģents un Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais stāsta par Dzejas dienām radīto 12 pasaules pirmatskaņojumu projektu Dzintara ceļš. Tas paveikts sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un tiks nodots klausītāju vērtējumam jau šovakar, 16. septembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē plkst. 19 kā viens no notikumiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā. Koncerts, kas pieejams ar bezmaksas ielūgumiem (tie šodien saņemami LNB reģistratūrā no plkst. 9 līdz 19), vienlaikus būs arī CD - mūzikas un dzejas albuma Dzintara ceļš prezentācija.
Mūzikā un dzejnieku balsīs
Šis notikums apvieno dzeju, ko radījuši laikmetīgās dzejas meistari no 12 Eiropas valstīm, ar latviešu komponistu mūziku, ko diriģenta Māra Sirmā vadībā izpildīs Valsts akadēmiskais koris Latvija. Dzejas grāmatā, kas papildina jauno CD Dzintara ceļš, lasāmi dzejoļi oriģinālvalodā un to atdzejojumi. Koncertā, kura režiju veido Varis Klausītājs, būs iespējams arī izbaudīt, kā dzintara dzejoļi izskan pašu dzejnieku lasījumā viņu dzimtajā valodā, jo gandrīz visi dzejdari jau ir klāt!
Māris Sirmais stāsta, ka divpadsmit dzejnieki no valstīm, caur kurām agrāk gājis vēsturiskais Dzintara ceļš, tikuši uzrunāti radīt dzejas darbus par dzintara simbolisko nozīmi viņu tautu kultūrā un vēsturē. Dzejoļos un divpadsmit dažādu valodu skanējumā ieklausījās ducis latviešu komponistu. Latviju šajā projektā pārstāv Kārlis Vērdiņš, kura dzeju komponējis pasaulē starptautiski atzītais Ēriks Ešenvalds. Pārējās valstis pārstāv Donāts Petrošus (Lietuva), Dragana Tripkoviča (Melnkalne), Angeliki Dimuli (Grieķija), Efe Dujans (Turcija), Tadeušs Dombrovskis (Polija), Petrs Borkovecs (Čehija), Ticiāna Koluso (Itālija), Denešs Krušovskis (Ungārija), Andrejs Seņkovs (Krievija), Ostaps Slivinskis (Ukraina) un Volfgangs Hermanns (Austrija). Līdzās Ērikam Ešenvaldam komponējuši Mārtiņš Viļums, Juris Ābols, Gundega Šmite, Jānis Aišpurs, Jēkabs Jančevskis, Juris Vaivods, Imants Zemzaris, Raimonds Tiguls, Georgs Pelēcis, Līga Celma un Selga Mence.
«Biju pārsteigts, cik dažāda bijusi dzintara loma un pielietojums dažādās zemēs un dažādos vēsturiskos momentos. Piemēram, Ešenvalda dziesma Dzintara acis ar Kārļa Vērdiņa dzeju stāsta par nežēlīgu Mazāzijas valdnieku, kuram uzstādīts piemineklis ar dzintara acīm. Savukārt ungāra Deneša Krušovska dzejolī dzintars vēl tikai top - kā no lāpstas kāta pie rokas pielīp sveķis,» atklāj Māris Sirmais. Dzintara ceļš rosinājis arī apdomāt, ko šodien nozīmē modernā dzeja, un cik tā vispār ir muzikāla? «Lielākoties tā kļūst arvien robustāka un stūraināka, neiekļaujoties atskaņu plūdumā, melodiskumā,» diriģents norāda uz to, ka šodienas dzeja vairs neturas ierasti dzejiskajos rāmjos.
Domu un valodu tilti
Diriģents parūpējies, lai dzejdaru un komponistu satikšanās būtu likumsakarīgas: lietuviešu dzeju komponējis Mārtiņš Viļums, kurš beidzis Mūzikas akadēmiju Viļņā un dzīvo Lietuvā. Grieķu - Gundega Šmite, kura patlaban dzīvo Grieķijā. Nav nejaušība, ka Līga Celma, kura krāšņi izmanto etnisko dziedāšanas manieri, uzaicināta komponēt ukraiņa dzeju. Serbu dzeja tikusi kaislīgajam Balkānu kultūras adeptam Jurim Ābolam, kurš prot serbu valodu. Muzikālais rezultāts - dziesma Sveicināts, Mēnes! esot pārsteidzošs Eiropas kultūru koncentrāts, kur mūsdienu faktūras klasteri mijas ar etniskiem serbu dziedājumiem, Johannesa Brāmsa mūzikas citātiem, Vīnes mūziku, un visam pāri - Jurija Gagarina sajūsmas kliedzieni (angliski), no Kosmosa pirmoreiz ieraugot Mēnesi. «Tas ir Kosmoss, sacerēts veseliem trim koriem - to dziedot tu nonāc citā vidē!» izsaucas Māris Sirmais.
Nu, bet Jānis Aišpurs un turku valoda? Te nu gan nav nekā kopīga. Aišpuram nav arī profesionāla komponista izglītības diploma, toties ir lieliska muzikālā pieredze grupā Sound Poets, korī Kamēr… un bērnībā spēlējot vijoli. «Viņš ir zinošs, bet brīvs no aizspriedumiem un profesionālajām dogmām. Tas provocē uz jaunatklājumiem,» priecājas Māris Sirmais. Turku dzejnieks Efe Dujans stāsta par sāpīgu šķiršanos ar mīļoto sievieti. Smeldzīgā sāpe nerimst, un ik brīdi uzaust atmiņas, kurās dzintars parādās kā mīļotās sievietes cigaretes iemutis - diriģents stāsta, sirsnīgi iesakot novērtēt slāvisko čehu smeldzi Jura Vaivoda dziesmā Dzintara roka, Jēkaba Jančevska mūzikā pārtverto poļu dzejnieka Tadeuša Dombrovska Bēguma skaistumu, Selgas Mences kora faktūras orķestrālo krāšņumu.