Šonedēļ veiktā aptauja rāda, ka par AfD būtu gatavi balsot 10% Vācijas vēlētāju. Šī ir pirmā reize, kad gatavību balsot par šo partiju izteikušo procenti rakstāmi ar divciparu skaitli. 14. septembrī AfD pārsniedza desmit procentu barjeru arī Tīringenes un Brandenburgas federālo zemju vēlēšanās, kur attiecīgi ieguva 10,6% un 12,2% balsu, vēsta TheLocal.de, atsaucoties uz DPA.
Neskaidra ideoloģija
Partijas panākumi Tīringenē un Brandenburgā ir jāuzskata par īpaši pārliecinošiem, ja ņem vērā, ka AfD kandidāti šajās zemēs startēja vēlēšanās pirmo reizi vēsturē.
Interesanti, ka AfD izdodas strauji audzēt popularitāti, par spīti iekšējiem līderu strīdiem par to, kāda ir konkrētā partijas ideoloģija.
AfD līderi ir skaidri deklarējuši, ka iestājas par eirozonas pamešanu. Taču partijas rindās apvienojušies gan brīvā tirgus kapitālisma piekritēji, gan tādi, kuri iestājas par atsevišķiem valsts regulējumiem ekonomikā. Tāpat pēdējā laikā no partijas rindām varēja dzirdēt pretējus viedokļus par notikumiem Ukrainā, kur daļa AfD aktīvistu atbalsta Krievijas, citi - Ukrainas valdības pozīciju.
Analītiķi brīdina, ka AfD tuvākajā laikā sagādās pamatīgas galvassāpes Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, jo viņas vadītā centriski labējā savienība politikā atstājusi vietu labējam politiskajam spēkam, ko AfD nekautrēsies izmantot, ienesot Vācijas eirocentriskajā politikā antieiro nostāju.
Turklāt Vācijas sociālās izpētes un statistiskās analīzes institūta Forsa analītiķis Manfreds Gilners uzsver, ka AfD īpaši iegūst no augošās politiskās apātijas valstī. «Radikalizēto AfD atbalstītāju proporcija to cilvēku vidū, kuri ir gatavi iet balsot, pieaug, ja samazinās kopējā cilvēku vēlme vispār piedalīties vēlēšanās,» M. Gilners saka intervijā DPA.
Draudi eirozonai
Kredītreitingu aģentūra Standart&Poor's šonedēļ brīdinājusi, ka AfD popularitātes pieaugums Vācijā draud paralizēt mēģinājumus saturēt kopā eirozonu. «AfD pēkšņie un straujie panākumi kļuvuši par kredītgalvassāpēm visai eirozonai, piespiežot kancleri Angelu Merkeli ieņemt stingrāku nostāju Eiropas politikā un riskējot ar jaunu fāzi ekonomikas krīzē. Līdz šim neviena atklāta antieiro partija Vācijā nespēja stāties pretī valdības nostājai Eiropas ekonomikas krīzes pārvarēšanas taktikā. Taču tagad šī komfortablā valdības pozīcija ir beigusies,» teikts aģentūras analīzē.
Vācijā jau ilgstoši briest neapmierinātība ar Eiropas monetārās savienības politiku, jo daudzi uzskata, ka vācu nodokļu maksātāji tiek «slaukti», lai pabarotu Dienvideiropu. AfD ierosina saglabāt Vācijas lomu stiprā Eiropas Savienībā, taču atteikties no eirozonas, vai nu sadalot to mazākos blokos, vai atgriežoties pie nacionālajām valūtām.