Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā pēc sešām aizvadītajām spēlēm labā atziņa ir tā, ka parādījušies jauni spēlētāji, ar kuriem nākotnē var saistīt cerības kā ar izlases vilcējiem. Runa ir par Strēlnieku un Kuksiku, arī Bērziņu un Zaķi. Viņiem gan būtu jāspēlē spēcīgos čempionātos, lai turpinātu progresēt.
Sliktā atziņa ir tā, ka šīs izlases potenciāls tomēr nav tik liels, lai pārskatāmā nākotnē sasniegtu augstākus mērķus. Nepieciešams kvalitatīvs pastiprinājums. Pašreizējais sastāvs var aizvadīt pāris labu spēļu, bet ne visu ciklu kopumā. Uzskatu, ka ar šo izlases modeli finālturnīrā netikt, lai gan Eiropas 2013. gada čempionātā paredzēts finālturnīra dalībnieku skaitu palielināt līdz 24 komandām. Tādā variantā iespējamība kvalificēties ir ļoti reāla. Kopējais finālturnīra līmenis gan neizbēgami kritīsies.
Mani biedē situācija valstsvienībā pēc viena vai diviem gadiem. Nebūs izaugsmes, ja spēlētāji neatradīs darbu spēcīgos klubos. Atkal visus sapulcēs kopā, bet līmenis jau būtiski nebūs mainījies.
Treneris Ainars Bagatskis aizvadītajās spēlēs prata noregulēt komandas spēli uzbrukumā, taču aizsardzībā ir katastrofa. Piemēram, Ingus Bankevics aizsardzībā neatbilst nekādiem kritērijiem. Tas nav normāli, ja pretinieki samet pa 110 punktiem. Izmantojot zonas aizsardzību, pretinieki uzbrukumā tika pie brīviem metieniem. Tā ir problēma, kuru jācenšas atrisināt. Jābūt speciālistam, kurš spēj sakārtot komandas spēli aizsardzībā. Varbūt Bagatskim jāmeklē palīgs ārzemēs, lai gan es esmu par to, ka valstsvienībā strādātu Latvijas treneri. Tad tomēr ir lielāka atbildība no treneru puses. Ārzemnieks atbrauc, saņem labu naudu, bet, kamēr iepazīst komandu no visām pusēm, atlases cikls jau ir beidzies.
Latvijai vēl ir divas spēles ar Izraēlu un Somiju. Tajās arī raudzīsim, vai vājās vietas izdosies stiprināt.