Jā, ir notikusi akcionāru apzagšana īpaši lielā apmērā.
Kas tā liek domāt?
Aprēķins ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, obligātā atpirkuma cena Ventspils naftas akcijām - to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija - ir 4,56 eiro par akciju. Latvijas Naftas tranzīts pārdeva tādu akciju daudzumu, kas pircējam nodrošina ne tikai vairāk nekā 50%, bet pat vairāk nekā 75% no Ventspils naftas akcijām. Jāņem vērā arī tas, ka Ventspils naftai jāsaņem 160 miljonu dolāru liela samaksa par pirms desmit gadiem pārdoto pusi Ventspils Naftas termināla akciju. Līdz ar to šie 4,56 eiro būtu vēl jāreizina ar koeficientu 1,3 (droši vien sarunas būtu jāsāk pat ar koeficientu 1,5, bet reāls varētu mazāks cipars). Tādā gadījumā iegūsiet 5,928 eiro. Ja no tā atņemsiet 1,77, par ko Latvijas Naftas tranzīts un konkrēti Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni realizēja katru akciju, un pareizinām to ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, tad starpība veido aptuveni 187 miljonus eiro. Tātad Latvijas Naftas tranzīta dalībniekiem, tajā skaitā arī netiešajiem, kā patīk prokuratūrai izteikties, būs nodarīta skāde par šiem 187 miljoniem. Nu, piemēram, ja esmu Ventbunkera akcionārs, kaut kas no Ventspils naftas pienāktos man, maniem radiniekiem.
Runa par arestētajām akcijām?
Ja kāda daļa kaut kādu iemeslu dēļ konfiscēta par labu valstij vai cietušajiem, attiecīgi viņiem tā skāde ir nodarīta. Likums nosaka, ka nedrīkst samazināt arestētās mantas vērtību. Protams, ka Latvijas naftas akcijas, kas pieder Latvijas Naftas tranzītam, nebija arestētas, bet bija arestētas akcijas kompānijā, kas ir Latvijas Naftas tranzīta akciju turētājs. Šajā gadījumā ir samazināta arestētās mantas vērtība. Ar Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja svētību.
Kādā ziņā?
Lai šādu darījumu pieļautu, es loģiski spriežu, ka par to tiek maksāta komisija. Krimināllikuma pantā tas tiek saukts par kukuli. Ja mēs runājam par brokera cenu, tie būtu 2-3%, ja runājam par tādu riskantu darījumu kā šis, tad vismaz 10%. Tātad šajā gadījumā vismaz 18,7 miljoni ir sadalīti.
Kam?
Vai Maizītim personīgi, vai kādam citam, es nezinu.
Vai ir kādi pierādījumi?
Tie ir mani loģiski pārspriedumi. Citādāk - priekš kam tiem cilvēkiem riskēt? Protams, ka no tās starpības, būtu loģiski, ja kādu pusi savāktu par Ostapu Benderu sauktais Rudolfs Meroni. Kaut kāda daļa no tā tiktu arī par labu pircējam, jo ne jau par skaistām acīm viņš arī ietu blēdībās piedalīties.
Apstrīdēt šo darījumu ir iespējams?
Procesā būtiski aizskartas Anša Sormuļa intereses. Viņš ir griezies Rīgas apgabaltiesā. Redzēsim, vai tiesa iejauksies vai neiejauksies. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Zalužinskis prokuratūras vārdā izpaudās, ka viss ir ļoti labi, nekāda skāde nav nodarīta un ka vispār tā manta nav arestēta, kaut gan paši tikko lūdza arestēt mantu, kura fiziskajai personai nepieder, bet pieder mātes kompānijai, proti, gribēja arestēt meitasuzņēmumu kā piederošu fiziskajai personai, kaut gan tas faktiski pieder juridiskai personai. Tā ka ir dubulti standarti - vienādās situācijās pilnīgi atšķirīga pieeja, kas, protams, liecina par neobjektivitāti.
Redzēsim, ja ģenerālprokurors Kalnmeiers vai SAB priekšnieks Maizītis iejauksies, tas nozīmēs, ka man nav taisnība, savukārt, ja neiejauksies - tad taisnība. Bet neviens un arī neviena situācija taču nav mūžīga.
Kāds ir jūsu zaudējums šajā gadījumā?
Es neesmu rēķinājis. Man tur personīgi nav nekas liels. Bet ir cilvēki, kam nodarīta ļoti būtiska skāde. Jo 187 miljoni arī Saūda Arābijas princim ir nauda.
Izskatās, ka šis ir viens no vislielākajiem un skandalozākajiem darījumiem Latvijā, kad tik liela mēroga uzņēmuma akcijas pārdod, kā saka, par sviestmaizi.
Tas ir visu laiku skandalozākais darījums, pēc manām domām. Par 80 miljoniem pārdeva to, kas maksā apmēram 270 miljonus.
Kādi vēl motīvi bez iespējas ātri nopelnīt varētu būt šādam dīvainam darījumam?
Tikai nauda. Nekā cita tur nav. Bet tas, protams, ir komplekss darījums, ko var taisīt kā savstarpēju norēķinu, teiksim, visiem darījumiem par zināmu summu samazina cenu, lai vienkārši nebūtu jāmaksā nodokļi. Pieņemsim, kāda prece maksā 1000 eiro, klāt vēl jānomaksā PVN. Vienojas, ka būs par 500 eiro lētāka cena, līdz ar to arī PVN uz pusi mazāks.
Kā tas var ietekmēt uzņēmuma darbu?
Nekā. Skāde nodarīta tikai īpašniekiem. Protams, ja cena būtu lielāka, Vitol grupas uzņēmums būtu spiests vairāk samaksāt Latvijā dzīvojošajiem akcionāriem, un tādā gadījumā varam pieņemt, ka liela daļa tās naudas tiktu iztērēta Latvijā. Pieņemsim, ja Latvijā tiktu iztērēti kādi 150 miljoni eiro, tad varat parēķināt, ka tas tomēr iespaido arī ekonomisko situāciju valstī - ja kāds atļautos plašākus tēriņus - sāktu būvēt mājas, pirkt dārgas mašīnas utt., tad caur nodokļiem, caur pakalpojumiem no tā labums būtu arī valstij.
Ventspils naftas akciju pārdošana tiek vērtēta arī kā tā dēvētā tranzītkara beigas - veids, kā pārtraukt Ventspils uzņēmēju ieilgušos strīdus.
Nē, tas ir viedoklis, ko uztur Rudolfs Meroni, Berķis un citi šakāļi!
Joprojām tik ļoti nesatiekat, ka viņus tā dēvējat?
Šakāļi ir šakāļi... Vienubrīd viņi bija kopā ar Stepanovu, tad viņi visi karoja ar Meroni, pēc tam Stepanovs bija kopā ar Meroni, tad viņi saplēsās savā starpā, tad Meroni aizgāja pie Berķa, Skoka un Ševcova kopā pret Stepanovu, kopīgiem spēkiem viņu nomušīja, tagad atkal kopā lieli draugi... Bet nekādi draugi viņi nav - pie pirmās iespējas viņi viens otram rīkli pārgrauzīs.
Naudas dēļ?
Protams! Tikai. Bet šajā gadījumā Ostaps Benders viņus ir apspēlējis. Viņš faktiski rīkojas ar Skoka un Ševcova akcijām kā ar savām personīgajām, jo viņam ir kontrolpakete, pateicoties Ģenerālprokuratūrai.
Kā jums veicas attiecību skaidrošanā ar Meroni?
Vitol tiesvedību ar mani zaudēja. Savukārt ar Meroni personīgi neesmu tiesājies. Viņš gan, protams, stāsta, ka pārvaldot manus aktīvus, kaut gan viņš pārvalda manu radinieku aktīvus.