Arvien vairāk
«Gaisa temperatūrai paaugstinoties, sagaidāma strauja bērza putekšņu koncentrācijas palielināšanās, kas, iespējams, sasniegs augstu, bet perioda baigās pat ļoti augstu koncentrāciju,» šāds paziņojums šobrīd brīdina gan cilvēkus ar ziedputekšņu alerģijām, gan pašus mediķus par to, ka varētu pieaugt pacientu skaits, kuri cieš no alerģiju izpausmēm. Un patiesi - vairāk šādu pacientu ir arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Dienai stāsta bērnu alergoloģe Ieva Cīrule, atzīmējot, ka alerģija ir kļuvusi par mūsdienu urbānās pasaules slimību un tās izplatība tikai pieaug. Alerģijas gan ir kļuvis vieglāk kontrolēt, un tas samazina šādu pacientu skaitu stacionāros, tomēr ambulatorajā aprūpē, īpaši pavasarī, jūtams pacientu pieplūdums.
Latvijā Slimību profilakses un kontroles centrs neapkopo statistiku par cilvēkiem, kuri slimo ar alerģijām, tomēr arī pie mums tendences varētu būt līdzīgas kā Eiropā. I. Cīrule stāsta, ka vidēji apmēram 5-6% bērnu Latvijā ir ādas un pārtikas alerģijas, 8% slimo ar astmu, bet 10-12% bērnu ir alerģiskās iesnas. Mainoties cilvēku dzīvesveidam, ar alerģijām sastopas aizvien vairāk cilvēku arī jaunattīstības valstīs, uzskata speciāliste. Turklāt alergologs Māris Bukovskis norādījis, ka diemžēl pieaug visu alerģijas veidu izplatība - vairākās valstīs dažādās vecuma grupās tā pieaugusi līdz pat 50%.
Iepriecinoši nav arī dati par pārtikas alerģijām. Pēc Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) datiem, ar pārtikas alerģijām Eiropā cīnās aptuveni 17 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 3,5 miljoni ir jaunāki par 25 gadiem. JRC viens no zinātniekiem Gevins O`Konors Dienai gan atzīmē, ka ir ļoti grūti runāt par tendencēm, jo izpratne par alerģijām gadu gaitā mainās un arī pētījumi veikti dažādos laika posmos. Jaunākos datus par alerģiskajām reakcijām nebūtu korekti salīdzināt ar pētījumiem, kuri veikti, piemēram, pirms desmit gadiem. Toreiz, iespējams, tika teikts: «Nemuļķojies, ēd savas pusdienas!» Savukārt tagad šī attieksme ir mainījusies, līdz ar to patiesībā cilvēku, kuri cieš no dažādām pārtikas alerģijām, Eiropā varētu būt pat vairāk, nekā rāda oficiālā statistika, sasniedzot pat 20 miljonus.
Vides dēļ
Alerģijas izpausmes visos vecumos nav vienādas. Maziem bērniem biežāk vērojamas pārtikas alerģijas un tās izpaužas kā izsitumi un nieze, bet jau skolas vecuma bērniem un pieaugušajiem vairāk ir problēmas ar elpošanu un alerģiskās iesnas, atzīmē I. Cīrule. Piemēram, pašreiz visvairāk alerģiskas reakcijas rada ziedputekšņi, īpaši no bērziem. Turklāt alerģiju pastiprināt var arī mājas putekļi.
Skaidrojot alerģiju rašanās cēloņus, speciāliste min gan pasīvo smēķēšanu, gan ilgu uzturēšanos telpās. Diemžēl mūsdienās nereti cilvēki pat 95% dienas pavada slēgtās telpās, neizejot svaigā gaisā. Tomēr alerģijas veicina visa apkārtējā vide - arī māju uzbūve, kondicionētais gaiss, sadzīves ķīmija, apstrādātais uzturs, kas neveicina normālu imūnsistēmas darbību. Tas nozīmē, ka par labu nenāk arī pārlieku sterila vide.
Lai, piemēram, bērnu pasargātu no iespējamajām alerģijām, I. Cīrule iesaka vecākiem pēc iespējas vairāk doties pastaigās svaigā gaisā, regulāri vēdināt telpas un pašiem mājās gatavot maltītes, izvairoties no pusfabrikātiem.