2012. gada 8. novembrī ST izbeidza tiesvedību lietā, kas bija ierosināta pēc v/as Latvijas dzelzceļš (LDZ) valdes locekļu sūdzības, kurā viņi apstrīdēja MK noteikumu punktus, kas liedza viņiem saņemt otro algu par prezidenta vai viceprezidenta pienākumu izpildi paralēli darbam LDZ valdē. Kaut gan ST konstatēja, ka šīs normas nepārkāpj tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, dzirdīgākas ausis amatvīru nedienām, iespējams, atradās Satiksmes ministrijā (SM). Tikai dažas nedēļas vēlāk - 27. novembrī - valdībā tika apstiprinātas SM izstrādātās izmaiņas ST jau neveiksmīgi apstrīdētajos MK noteikumu punktos. Šīs izmaiņas šādas tiesības viņiem deva.
Izmaiņas nebija ilgi jāgaida, kā ziņoja LTV - LDZ prezidents Uģis Magone turpmāk aptuveni 2600 latu vietā saņems 8500, bet pārējie valdes locekļi saņēmuši kapitāldaļu turētāja piekrišanu algas pieaugumam no 2400 līdz 6800 latiem mēnesī. Šim piemēram sekoja arī Ekonomikas ministrijai (EM) pakļautā Latvenergo valde, kuras priekšsēdētājs Āris Žīgurs turpmāk saņems 8784 latus mēnesī, bet pārējie valdes locekļi 7506 latus. Spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas, Ā. Žīgurs iepriekš saņēmis aptuveni 3700 latu mēnesī, bet, piemēram, viņa Igaunijas līdzinieks Eesti Energia vadītājs jau 2011. gadā mēnesī saņēmis 7798 latiem līdzvērtīgu summu.
Izmaiņas gan attiecas tikai uz tādiem valsts uzņēmumiem, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu. Sākotnēji MK izmaiņu projektā bija paredzēts šādu izņēmumu attiecināt tikai uz uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs 100 miljoniem latu, bet pēc Veselības ministrijas (VM) iebildumiem slieksnis tika samazināts. Kaut tas nozīmē, ka teorētiski algas pieaugums varētu attiekties arī uz VM pakļauto P. Stradiņa un Rīgas Austrumu slimnīcas valdi, veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) Dienai uzsvēra, ka ministrijas plānos neietilpst palielināt algas minēto slimnīcu vadībai.
Tikmēr K. Ošleja Dienai norāda, ka tāda līmeņa uzņēmumu kā Latvenergo amatpersonām jaunā alga ir atbilstoša. «Vērtēju pat pozitīvi, jo visu laiku bijusi diskusija, ka grūti piesaistīt atbilstoši kvalificētu vadību par līdzšinējo atalgojumu. Šāda līmeņa uzņēmumi nevar atļauties riskēt ar «pusvadītājiem»,» norāda eksperte. Viņa gan piebilst, ka uzreiz trīskāršs algas pieaugums nešķiet adekvāts, jo parasti tam jānotiek pakāpeniski, līdz ar uzņēmuma darbības rādītāju uzlabošanos.
Jāpiebilst, ka, saskaroties ar aso sabiedrības reakciju, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzdevis ministrijām pārvērtēt šos lēmumus un pieņemt samērīgākus risinājumus. Šāda premjera rīcība jau saņēmusi asu opozīcijas kritiku, piemēram, Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš to nodēvējis par «īpašu liekulību», «jo neviens cits, kā viņš [premjers] pats ir parakstījis šos zīmīgos grozījumus, kas pavēra iespējas šādam palielinājumam».
Tomēr, kā Dienai norādīja V. Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, pirmdien koalīcijas padomē premjers «informēja par savu nostāju, ka šāds risinājums «trekno gadu stilā» viņam nav pieņemams un atcelt jebkādas saprāta robežas atalgojumam nav bijis valdības mērķis». M. Panke gan atzina, ka grūti komentēt, kādēļ gala rezultāts bijis šāds.
Tikmēr Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis Dienai norādīja, ka brīdī, kad EM pieņemts lēmums par algu paaugstināšanu Latvenergo amatpersonām, RP virzītais ministrs Daniels Pavļuts bijis atvaļinājumā. Viņš gan esot devis zaļo gaismu algas paaugstināšanai, bet valsts sekretāram Jurim Pūcem, kuram kā valsts kapitāldaļu turētājam bija jāpieņem galīgais lēmums, bijis jāizvērtē palielinājuma apjoms. Pēc šobrīd pieejamās informācijas viņš savā lēmumā balstījies tikai uz pašas Latvenergo valdes vērtējuma.
J. Pūces viedokli Dienai noskaidrot neizdevās - viņš norādīja, ka esot slims, un lūdza sazināties ar ministriju. SM, kas pārrauga LDZ, valsts sekretārs Anrijs Matīss norādīja, ka esot ārpus valsts.