No diviem piedāvātajiem patlaban lielākās diskusijas notiek par 36 darba stundu modeli. Tomēr par to, cik daudz naudas tas reāli nozīmētu pedagogu maciņos, diskusijas gaidāmas vēl septembrī, un varianti arī šajā gadījumā ir vairāki. Ja par vienu darba stundu maksātu piecus eiro, pedagogu atalgojums 36 stundu darba nedēļas modelī būtu 720 eiro. Ja stundas likme būs septiņi eiro, atalgojums varētu sasniegt 1008 eiro. Šādā gadījumā gan nepieciešams brangs papildu finansējums - attiecīgi vairāk nekā 40 miljonu vai otrā gadījumā pat vairāk nekā 100 miljonu eiro.
Turpretī ar pašreizējo finansējumu, īstenojot 36 stundu darba nedēļas modeli, likme par stundu būtu mazāka par pieciem eiro un pedagogi saņemtu 603 eiro par likmi. Ja valdība piešķirs IZM patlaban pieprasīto papildu finansējumu pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, proti, par 10% jeb kopumā 36 miljonus eiro, pedagogi jaunajā modelī par vienu likmi varētu saņemt 709 eiro.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško Dienai gan norādīja, ka jauno modeli nedrīkst ieviest, ja speciāli tam netiek piešķirts papildu finansējums. Savukārt par konkrētām summām vēl jādiskutē. Tā kā arodbiedrība tikai tagad saņēmusi ministrijas piedāvāto redzējumu, vēl nepieciešami konkrēti aprēķini, lai saprastu, kuros gadījumos pedagogi būtu ieguvēji un kuros šis modelis nenāktu par labu. I. Mikiško arī pauda gandarījumu, ka sarunas vispār var turpināties, jo šis jautājums vasarā bija iestrēdzis.
Vienlaikus nav atmests arī otrs variants - sistēmas «nauda seko skolēnam» pilnveide. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) Dienai pastāstīja, ka abi modeļi rudenī virtuāli tiks aprobēti 34 izglītības iestādēs, aptverot visu Latviju. Proti, pedagogi šajās skolās saņems naudu kā citi, bet vienlaikus varēs redzēt, cik liela būtu alga, ja spēkā būtu viens vai otrs no piedāvātajiem modeļiem. No janvāra par labāko atzītais modelis šādi tiks izmēģināts visās izglītības iestādēs, jo tikai praksē iespējams noskaidrot tā stiprās un vājās puses, uzsver ministre. Rezultātu gan var gaidīt tikai nākamajā vasarā, lai dzīvē to ieviestu 2015./2016. mācību gadā. Jārēķinās arī ar valdības maiņu un līdz ar to - iespējamām izmaiņām politiķu nostājā.