Kādi būtu lielākie riski, ja ST būtu pieņēmusi lēmumu lietu ierosināt un tā rezultātā šie aptieku izvietojuma kritēriji tiktu atcelti?
Pirmkārt, vietās ar mazāku iedzīvotāju skaitu, īpaši laukos, ļoti palielinoties konkurencei aptieku vidū, zāļu pieejamība varētu samazināties. Aptieku filiāles šajās vietās, visticamāk, tiktu slēgtas, jo no uzņēmējdarbības viedokļa tas ir visnotaļ nerentabls pasākums. Šīs filiāles lielākoties uztur individuālās aptiekas, nevis lielie aptieku ķēžu uzņēmumi. Ja pieņemsim, ka tiek atmesti šie kritēriji, ir skaidrs, ka lielie aptieku uzņēmumi, kam ir daudz vairāk brīvu finanšu līdzekļu, noteikti paplašinātos un ieņemtu jaunas vietas, faktiski izēdot individuālās aptiekas. Mazās aptiekas nav spējīgas turēties pretī īslaicīgam cenu dempingam vai vēl kaut kam, kas varētu tikt realizēts, lai atbrīvotos no konkurentiem.
Otrkārt, daudzi uzskata, ka lielāks aptieku skaits nodrošina zemākas cenas, tomēr citu valstu prakse rāda, ka tas tā diez vai būs. Varbūt vien īslaicīgi, kamēr ir konkurence, bet ilgtermiņā tas pilnīgi noteikti nestrādā. Daudzās valstīs uzreiz pēc šī tirgus liberalizēšanas tas nenostrādāja. Cenas patiesībā var drīzāk celties, nevis krist. Jo vairāk ir aptieku, jo lielāka ir konkurence, jo mazāks ir katras aptiekas apgrozījums. Rezultātā aptiekas ir ieinteresētas piemērot maksimālo uzcenojumu, lai tomēr gūtu peļņu.
Treškārt, šādas nežēlīgas konkurences apstākļos neviens nedomā par kvalitāti. Visiem galvenā ir peļņa, lai kaut kā noturētos virs ūdens ar to apgrozījumu, kas ir. Līdz ar to tā īstā farmaceita loma paliktu pat ne otrajā vai trešajā plānā. Tas nozīmē, ka šis augsti kvalificētais speciālists patiesībā tiek nolikts pārdevēja lomā, kas ir absolūti nepieņemami. Ja tā godīgi, mēs jau uz to pusi esam pavirzījušies, ņemot vērā to, ka aptieku konkurence lielākoties šobrīd notiek tikai ar cenām - līdzīgi kā jebkuram citam veikalam. Bet cena nav tas, ar ko aptiekām būtu jākonkurē. Tām jākonkurē ar sniegto pakalpojumu kvalitāti un sortimentu.
Medijos izskanējis, ka tas ir lielo tirdzniecības veikalu tīklu lobijs. Vai redzat, kāpēc šie tīkli būtu ieinteresēti?
Tie šobrīd ir tikai minējumi. Mēs vismaz no savas puses neko tādu neesam pauduši. Tomēr mums gandrīz katru gadu ir kāds, kurš iniciē ideju par aptieku izvietojuma kritēriju atcelšanu. Ik pa laikam pie šī jautājuma atgriežas Euroaptieku ķēde (tā pieder Maxima holdingam jeb Vilniaus prekyba). Pārējie lielo aptieku uzņēmumi neatbalsta šo domu un to nav darījuši arī iepriekšējās reizes.
Vēl mēs zinām, ka veikalu ķēde Rimi Zviedrijā ir iegādājusies aptieku ķēdi, un, ņemot vērā, ka Rimi arī Latvijā ir pietiekami plaša lielveikalu ķēde, protams, varētu domāt, ka viņi ar aptiekām vēlas ienākt arī šeit. Bet tie ir minējumi, kas noteikti nav nākuši no mūsu biedrības. Tas nāk no pašiem uzņēmējiem.
Bet paplašināt aptieku tīklu Latvijā, pērkot aptiekas no farmaceitiem, ir dārgi. Krietni lētāk būtu ar lobismu panākt grozījumus likumdošanā.
Jā, protams, tas būtu lētāk tiem, kas vēlas šajā uzņēmējdarbībā iesaistīties. Bet, vai no tā kāds būtu īpašs ieguvējs, es nezinu. Mēs esam domājuši par priekšdarbiem, kas būtu veicami, lai tālākā nākotnē tiešām varētu no šiem kritērijiem atteikties. Pēc mūsu domām, vide jāveido tā, lai tā būtu labvēlīga pašam speciālistam - lai viņš var atvērt aptieku. Faktiski farmaceits vislabāk izprot šo aptiekas jēgu, tās funkcijas un to, ko aptieka var sniegt cilvēkiem. Protams, ir ļoti grūti šajā biznesā balansēt starp biznesu un farmaceitisko aprūpi, un, kā rāda pieredze, diemžēl tieši lielie aptieku uzņēmumi mūs ar savu mārketinga stratēģiju ir ievilkuši grāvī, kas sevi šobrīd faktiski ir izsmēlis. To gan apzinās arī paši uzņēmēji. Tagad mēs beidzot visi kopā varam apsēsties pie apaļā galda, lai domātu, kā šo situāciju risināt tā, lai iedzīvotājiem un speciālistiem būtu labi un uzņēmumiem būtu jēga ar to nodarboties.
Būtībā jāpanāk, lai aptiekas pieder tikai farmaceitiem?
Mēs kā biedrībā pilnīgi noteikti esam par to, lai aptiekas pieder tikai farmaceitiem, bet esam arī reālisti un saprotam, ka nevienam uzņēmējam nevar atņemt viņa biznesu. Līdz ar to mēs domājam par risinājumu, kas dotu iespēju vismaz farmaceitam realizēt sevi arī kā uzņēmējam jomā, ko viņš faktiski pārzina vislabāk. Bet mēs arī varam piekrist Veselības ministrijai, ka aptieku faktiski ir divas reizes par daudz. 2013. gadā Latvijā bija 2500 iedzīvotāju uz vienu aptieku, lai gan optimālais skaits būtu ap 4000 iedzīvotājiem.
Jūs minējāt priekšdarbus, lai vispār varētu runāt par tirgus liberalizāciju. Kādi tie ir?
Pirmkārt, mēs uzskatām, ka aptieka nav pielīdzināma veikalam, kā tas ir šobrīd. Aptieka ir pakalpojumu sniedzošs uzņēmums, un līdz ar to tādam tam vajadzētu būt arī oficiāli. Tā tas ir lielākajā daļā citu Eiropas valstu. Ar normatīvajiem aktiem jāveicina, lai aptiekas nekonkurētu ar cenām, bet ar pakalpojumu kvalitāti.
Nākamais solis ir farmaceita vietas nostiprināšana aptiekā. Cilvēkam tas dotu drošību, ka viņam pretī ir tiešām augsti kvalificēts profesionālis, kurš savas kompetences ietvaros var palīdzēt, konsultēt. Tas nav tik vienkāršoti - paņem recepti, iedod zāles un pasaka: «Pa vienai tabletei divas reizes dienā.» Diemžēl tagad tā ļoti bieži notiek, jo šis jautājums nav sakārtots. Joprojām ir konkurence par cenu, kas veicina pārdošanu. Risinājums te ir fiksētas cenas recepšu zālēm. Arī iedzīvotājiem tas būtu ļoti labi, jo nebūtu vairs jāskraida un jāsalīdzina cenas, netiktu maldināti patērētāji.
Jāizveido un jāievieš labas aptiekas prakses kvalitātes sistēma. Jānodrošina klīniskā farmaceita ienākšana aptiekās. Tie būtu vienkāršākie un pirmie darbi, kas darāmi, lai mēs pārietu uz pakalpojumu konkurenci.
Ja šie darbi tiek izpildīti, mēs kaut kad ilgtermiņā varētu runāt par tirgus liberalizāciju šajā jomā?
Jā. Protams, ideālā gadījumā aptieku sfērā jādod lielāka iespēja darboties tieši pašiem farmaceitiem. Likumā varētu atgriezties pie redakcijas, ka aptieka var piederēt tikai farmaceitam. Protams, paredzot kaut kādu nulles līniju esošai situācijai, kur mēs nedodam iespēju vairs pārpirkt aptiekas. Ja farmaceits vai vairāku farmaceitu izveidots uzņēmums, kas atvēris aptieku, jūt, ka nevar finansiāli vairs eksistēt, viņiem savs bizness jātaisa ciet, kā tas ir jebkurā citā uzņēmējdarbībā. Tad varbūt ar laiku arī lielie uzņēmumi likvidētu nerentablās aptiekas, un kaut kā tā vide pamazām sakārtotos.