Ķekavas novada pašvaldība nolēmusi maksāt jauniešiem stipendiju, lai motivētu viņus labāk mācīties, bet nenoliedzami lēmumu ietekmējusi arī lielā konkurence ar Rīgas skolām. Joprojām ikvienai izglītības iestādei ļoti būtisks ir skolēnu skaits, īpaši laikā, kad nemitīgi tiek runāts par vidusskolas tīkla optimizāciju, ja nav pietiekams klašu piepildījums.
Prasības augstas
Sarunā ar Dienu jaunieši lepni stāsta par savu vidējo vērtējumu, kas ļauj viņiem saņemt stipendiju. Tas svārstās no 7,5 līdz 8,6 ballēm. Līdz ar to arī stipendiju apmērs ir dažāds - 50 eiro saņem vien 12. klases skolniece Paula un 10. klases skolnieks Renārs. Puisis gan piebilst, ka sekmes nu jau ir nedaudz pasliktinājušās un nākamgad būs jāsamierinās ar 30 eiro. Tas gan neesot tāpēc, ka viņš pietiekami necenšoties. Cenšas, bet tas neesot nemaz tik viegli. Prasības ir augstas, salīdzinot, piemēram, ar situāciju profesionālajā skolā, kurā stipendiju var saņemt pat tie, kuri tik tikko ir sekmīgi, un arī kavētās stundas tur vērā neņem. Te disciplīnai jābūt visaugstākajā līmenī.
Vieglākie priekšmeti, kuros nopelnīt ļoti labas atzīmes, pēc meiteņu domām, ir vizuālā māksla un vēsture, savukārt vidējo vērtējumu var sabojāt sekmes ķīmijā un fizikā. Neesot arī tā, ka skolotāji, zinot stipendiju ieguvējus, noapaļo viņu atzīmi uz augšu. Prasības ir stingras, un, ja vēlamā atzīme nav nopelnīta, neko nevar izdarīt. Tas ir papildu iemesls, lai saņemtos. Arī sarunā ar Dienu jūtama skolēnu savstarpējā konkurence.
Runājot par saviem klasesbiedriem, jaunieši atzīst, ka parējos neinteresē fakts, ka viņi saņem stipendiju, - citiem tā neesot motivācija. Piemēram, ja vidējā atzīme nav tuvu noteiktajam līmenim, skolēni nemaz neredz jēgu censties. Tāpat dažiem šķērslis ir interešu izglītība. Pat ja vidējais sekmju līmenis ir atbilstošs, prasība ir apmeklēt kādu interešu izglītības pulciņu, bet ne vienmēr piedāvājums atbilstot jauniešu interesēm. Tāpēc daži izvēlas kādu nodarbošanos vienkārši ķeksīša dēļ.
Ne visus motivē
Ķekavas vidusskolas skolotāju vidū vienprātības nav - vieni domā, ka stipendija vairāk ir kā apbalvojums, nevis motivācija, savukārt citi uzskata, ka tas tomēr ir labs veids, kā mudināt skolēnus vairāk censties. Un, nepārprotami, tie skolēni, kuri saņem stipendiju, daudz vērīgāk izturas, piemēram, pret mācību stundu apmeklēšanu. Savukārt uz tiem, kuriem sekmes nav tik labas, šāds motivācijas veids tik labi nestrādā. Tam piekrīt arī skolas direktore Sandra Pugovka. Vērtējot, cik lielā mērā sasniegti izvirzītie mērķi, viņa atzīmē, ka īpaši situācija uzlabojusies 11. klasē, kur ierasti skolēni nedaudz atslābst mācību ziņā, jo nav ne eksāmenu, ne vairs lielā uztraukuma par to, kā tad ir mācīties vidusskolā. Tāpat stipendijas bijis viens no iemesliem, kāpēc šajā mācību gadā dubultojies 10. klasē uzņemto skolēnu skaits.
Ar rezultātu apmierināts ir arī Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļas vadītājs Vitolds Krieviņš, viņš piebilst, ka nenoliedzami Pierīgas novados Rīgas tuvumam ir ievērojama ietekme mācību iestādes izvēlē.
Ķekavas novads gan nav vienīgais, kas šādi nolēmis motivēt un pie viena arī noturēt audzēkņus savā skolā, - šādu vispārējās izglītības iestāžu patiesībā ir daudz. Piemēram, Pilsrundāles vidusskolā stipendijas skolēniem maksā jau ceturto gadu. Skolas direktore Anda Liškauska Dienai stāsta, ka stipendijas skolēni par labām sekmēm saņem no 9. līdz 12. klasei. Galvenais mērķis ir motivēt jauniešus uzlabot savus mācību sasniegumus, un, tāpat kā Ķekavā, arī te redzams rezultāts. Atšķirībā no Ķekavas vidusskolas te gan stipendiju 20 eiro apmērā maksā arī tad, ja vidējā atzīmē ir 6,5 balles, savukārt 50 eiro var saņemt, ja vērtējums skolēniem ir lielāks par deviņām ballēm. Šeit gan valdot mazāka konkurence starp skolām par audzēkņu skaitu, tāpēc galvenais uzsvars tomēr ir uz skolēnu motivēšanu.
Konkurence tikai augs
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Līga Buceniece, Dienai komentējot šādu praksi, norāda, ka šāda veida motivācijas programmas ir pašvaldības kompetence un, ja tai ir iespējas jebkādos veidos atbalstīt skolēnus, tas ir apsveicami. Svarīgi gan, lai stipendiju piešķiršana nav tikai kā skolēnu piesaistīšanas veids konkrētajai pašvaldībai - bez mērķa uzlabot skolēnu sekmes un uzvedību. L. Buceniece arī prognozē, ka parādīsies aizvien jauni veidi, kā pievilināt skolēnus, jo pašvaldības ir ieinteresētas saglabāt savas skolas, bet ministrija neatkāpsies no mērķa sakārtot vidusskolu tīklu un nepieļaus situācijas, ka pa visu vidusskolas posmu skolā mācās vien, piemēram, deviņi bērni. Turklāt arī jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kurš vēl ir izstrādes procesā, lielā mērā balstās uz skolēnu skaitu. Līdz ar to tendences, kuras sākušās ar modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešanu, nekur tuvākajā laikā nepazudīs.