Spēles likme atstāja zīmogu uz abu komandu sniegumu laukumā. Piesardzība ņēma virsroku pār azartu un pārgalvību, jo šādus dueļus ledus laukumā mēdz dēvēt arī par sešu punktu spēlēm. Viena komanda trīs punktus varēja iegūt, bet tiešie konkurenti trīs punktu vietā varēja palikt tukšā. Šoreiz gan tā nenotika. Kaut arī līdz regulārā čempionāta beigām vēl krietns laika sprīdis - trīs mēneši, šķiet, ka Bratislavas komanda būs rīdzinieku konkurents cīņā par iekļūšanu Rietumu konferences spēcīgāko astoņniekā. Mazrezultatīvā spēle gan nav pārsteigums, ja ieskatās Slovan pēdējo piecu maču rezultātu ailēs. Četri no tiem beigušies ar 2:1 vai mazāku rezultātu.
Kā jau varēja paredzēt, atbildīgajā spēlē vārtu sargāšana vēl netika uzticēta šīsnedēļas jaunpienācējam kanādietim Džefam Delorjē. Čehs Jakubs Sedlāčeks, kuram oktobra spēle Bratislavā nebija veiksmīga (1:5), šoreiz pilnībā attaisnoja treneru uzticību. Jau pirmajā periodā viņam komanda bija jāglābj bīstamos Slovan prettriecienos. Rīdzinieki uz trīsreiz iegūtā skaitliskā vairākuma rēķina uzbruka vairāk, bet viesu pretuzbrukumi bija patiešām bīstami.
Atšķirībā no iepriekšējās 3:1 uzvarētās spēles pār Maskavas Dinamo šoreiz ar momentu realizāciju rīdziniekiem tik labi vairs neveicās. Arī trešajā spēlē pēc atgriešanās Rīgas Dinamo sastāvā bez rezultativitātes punkta palika Kails Vilsons. Ļoti laba izdevība Vilsonam bija otrajā periodā, taču Kails nebija īsti gatavs raidīt vārtos viņa priekšā atlēkušo ripu.
Trešajā periodā spēle jau ritēja līdz pirmajai iemestajai ripai. Arī papildlaikā uzvarētājs netika noskaidrots, lai gan 14 sekundes pirms beigām Roberts Bukarts, metot jau nepiesegtā stūrī, trāpīja pa vārtu stabu.
No izslēgšanas spēļu robežas rīdzinieki arī pēc uzvaras tomēr nedaudz attālinājās, jo Rietumu konferences astotā komanda Jaroslavļas Lokomotiv apspēlēja Ņižņekamskas Ņeftehimik pamatlaikā ar 4:2. Jānim Spruktam viena rezultatīva piespēle.