I. Kreituss absolvējis Latvijas Universitāti (LU) un ieguvis doktora grādu fizikālajā ķīmijā, ilgstoši strādājis LU par docentu, papildinājis zināšanas University of Notre Dame ASV. Vēlāk vairāk nekā 15 gadu strādājis vadošos amatos bankās un citās finanšu institūcijās, pēc tam atgriezies augstskolu darbā.
Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti skatīs jautājumu par likumprojekta pārņemšanu, ar kuru nebanku kredītiem plānots noteikt gada procentu likmi, ierobežot soda sankcijas, kā arī noteikt liegumu izsniegt kredītus naktīs. Deputātiem būtu jāatbalsta likumprojekta pārņemšana?
Ar valsts iejaukšanos biznesā jābūt ļoti uzmanīgiem. Pieņemot jebkurus ierobežojumus, jābūt skaidrām divām lietām - pirmkārt, kādu rezultātu valsts vēlas panākt, otrkārt - vai šie ierobežojumi neradīs nevēlamus blakus efektus.
Ja paskatāmies uz nebanku kreditēšanas tirgus attīstību Latvijā, aizvadītajos divos gados nozare piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas - nebanku kreditēšanas tirgus mainījies kā diena pret nakti. Lieli nopelni ir Ekonomikas ministrijai (EM), kas virzīja izmaiņas normatīvajos aktos, tomēr vienlaikus nedrīkst aizmirst arī vienotas Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) izveidošanu ar augstu nebanku kreditētāju pārstāvniecību un asociācijas iniciētos un pašu uzņēmumu īstenotos pašregulācijas pasākumus.
Kas pēc būtības tirgū mainījies?
Būtiskākais jautājums, kas tika sakārtots, ir klientu maksātspējas vērtēšana. Ar šā gada 1. janvāri spēkā stājās Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātā kārtība par to, kas nozares uzņēmumiem jādara, vērtējot potenciālo klientu maksātspēju. Turklāt, stiprinot maksātspējas vērtēšanu, arī paši nozares uzņēmumi izdarīja vērtīgu darbu - ieviesa datu apmaiņu par tā saukto pozitīvo informāciju jeb saistībām, kas vēl nav kavētas.
Tas devis vēlamo efektu?
Domāju, ka jā. Ja paskatāmies uz nozares datiem šā gada pirmajā pusgadā, redzam, ka izsniegto kredītu apjoms samazinājies par aptuveni trešdaļu. Varētu domāt, ka tas ir stingrākas izvērtēšanas un vienotās datubāzes izmantošanas rezultāts. Protams, grūti vērtēt, vai tie ir vienīgie faktori (būtu jāvērtē arī ātro kredītu pieprasījuma izmaiņas), bet domāju, ka pietiekami būtiski gan.
Tas nozīmē, ka kredītu atmaksas kavētāju skaits kļūst mazāks?
Man nav precīzu datu, bet Baiba Fromane, kura ir LNKA vadītāja, norāda, ka kavētāju skaits no jauna izsniegtajiem kredītiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos būtiski samazinājies.
Bet kā ar lielajiem procentu maksājumiem un soda naudām?
Ārvalstu prakse parāda - ja tiek ierobežotas gada procentu likmes, mazas summas uz īsiem termiņiem uzņēmumiem vairs nav izdevīgi izsniegt, un tie pazūd no tirgus. Turklāt nedomāju, ka Latvijai, ko pasaulē augstu vērtē tieši liberālās ekonomikas politikas dēļ, nepieciešams precedents ar valsts regulētām pakalpojuma cenām. Mēs tomēr dzīvojam brīvā tirgus ekonomikā, kur konkurence nosaka zemāko pakalpojuma cenu. Šo pieeju neatbalstītu arī tāpēc, ka tirgū brīva vieta nepaliks, - tas radīs riskus nelicencētai kreditēšanai, vai arī patērētājs būs spiests izvēlēties sev dārgāku pakalpojumu, jo būs jāaizņemas lielākas summas uz ilgāku laiku.
Savukārt par soda sankcijām - šeit atzinīgi jāvērtē nozares pašregulācija, nosakot 100% ierobežojumu. Domāju, ka tas ir samērīgs risinājums, jo soda sankciju būtība ir motivēt cilvēku atdot aizņēmumu noteiktajā termiņā. Ar neadekvāti zemām soda sankcijām varam radīt risku, ka citu nozaru parādi tiks pārnesti uz šiem kredītiem. Piemēram, cilvēks nespēj samaksāt komunālos pakalpojumus un, lai nebūtu jāmaksā līgumsods vai citas sankcijas, maksājumu sedz ar nebanku kredītu. Jāņem vērā arī aspekts, ka nozares uzņēmumiem nav citu mehānismu, kas ļautu būt drošiem, ka kredīti tiks atdoti laikā.
Tad jūs uzskatāt, ka Saeimas deputātiem nevajadzētu pārņemt likumprojektu?
Ja skatāmies uz šo konkrēto likumprojektu, domāju, ka nav racionālu argumentu, kāpēc Tautsaimniecības komisijai vajadzētu atbalstīt šos konkrētos EM priekšlikumus. Piedāvātie risinājumi ir nekvalitatīvi izstrādāti, tie radīs ļoti daudz negatīvu blakus efektu. Attīstīsies pakalpojumi segmentos, kas nav tik stingri regulēti, vai arī riskējam ar nelicencētā biznesa uzplaukumu. Turklāt ir absurdi pieņemt regulējumu neeksistējošai problēmai - kāpēc ar likumu jāaizliedz kredītus izsniegt naktīs, ja uzņēmumi tos nemaz naktīs neizsniedz? Gadiem runājam par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu biznesam, bet tā vietā likumdevējs grib radīt mākslīgus ierobežojumus tirgum. Vēlreiz gribu uzsvērt - pirms tiek pieņemts lēmums par kādiem ierobežojumiem, vajag skaidri saprast, ko mēs gribam ar to panākt.
Kas tad, jūsuprāt, būtu darāms?
Nebūtu pareizi turpināt virzīt uz priekšu nekvalitatīvi izstrādātu likumprojektu tikai tādēļ, lai uz papīra ministrija būtu izdarījusi savu darbu. Nepieciešams pēc būtības saprast, vai un kas nebanku kredītu nozarē vēl aizvien jāregulē. Būtu arī vispirms jāizvērtē kaimiņu pieredze. Šā gada decembra beigās Lietuvā tiks aizstāvēta doktora disertācija, iespējams, pirmā Baltijā, kas veltīta ātro kredītu tirgus regulācijai. Man gan izdevās iepazīties tikai ar tās autoreferātu, jo disertācija ir lietuviešu valodā. Tomēr arī tur skaidri parādīts negatīvais efekts, ko uz tautsaimniecību atstāja ātro kredītu procentu likmju griestu ieviešana Lietuvā. Pirms atbildīgu lēmumu pieņemšanas mums nepieciešams detalizēti izpētīt Lietuvas pieredzi. Tad, ja ir nepieciešamība pēc konkrētiem regulācijas pasākumiem, jāizstrādā kvalitatīvas normatīvo aktu izmaiņas, kas tiktu apspriestas gan ar sociālajiem partneriem, gan ar pašu nozari.
Kā kopumā vērtējat biznesa un valsts sadarbību?
Vieta uzlabojumiem ir. Ja par piemēru ņemam šo nozari - uzraugiem pietrūkst kompleksa skatījuma uz nozares attīstību. Ārvalstu pētījumi parāda, ka nebanku kreditēšana turpmākajos gados nostiprinās savu lomu kopējā finanšu sistēmā, - valsts un biznesa uzdevums ir kopīgi atrast regulējumu, kas būtu samērīgs, dodot iespēju nozarei strādāt, bet vienlaikus aizstāvot patērētāja intereses. Ja skatāmies no investoru skatu punkta, tad situācija šajā nozarē ir diezgan komiska - licences tiek izsniegtas uz gadu, bet grozījumi normatīvajā regulējumā tiek pieņemti vairākas reizes gadā. Šobrīd jāļauj nozarei strādāt un jāskatās, kādu ietekmi atstās jau esošās izmaiņas, it īpaši tāpēc, ka patērētāju sūdzību skaits par ātro kreditētāju darbību samazinājies.