Plīvojošs Latvijas valsts karogs pie zemnieku saimniecības Kotiņi dažu kilometru attālumā no Krievijas robežas tikai pirmajā brīdī izsauc nelielu devu pārsteiguma (jo nav svētku diena), taču tas ātri pazūd pēc iepazīšanās ar uzņēmuma darbiniekiem un tā vadītāju Aldi Ločmeli. Uzņēmuma darbība, kas 1992. gadā uzsākta uz nedaudz vairāk nekā desmit hektāriem zemes, tagad izaugusi līdz diviem tūkstošiem hektāru. Šajā platībā tiek izaudzēti sēklas graudi un rapsis, regulāri nodarbinot 22 cilvēkus, par ko iegūta Viļakas novada vadības īpaša atzinība darbu vietu radīšanā un lauksaimniecības attīstībā. Kotiņu īpašnieka A. Ločmeļa praktiskā darbība, ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, ir uzmanības vērta, taču ne mazāk pārliecinošu iespaidu atstāj īsta saimnieka attieksme. To iespējams sajust, iepazīstoties ar uzņēmēja pārdomām un redzējumu, kādai vajadzētu būt nākotnei no galvaspilsētas tālākajā valsts reģionā. Daudzu individuālo ražotāju un uzņēmēju izveidots tīkls ir mērķis, uz kuru ejams Latgalei tieši tāpat kā visiem pārējiem novadiem.
Ar prasmi saimniekot ne mazāk pārliecina arī divas citas kopā strādājošas zemnieku saimniecības Riekstiņi un Amatnieki netālajā Baltinavā, arī dažu kilometru attālumā no Krievijas robežas. Gluži tāpat kā Kotiņu, arī Amatnieku īpašniekam Guntaram Bartkēvičam iesākumā bijuši tikai četrpadsmit no vecākiem mantotie hektāri un no Rīgas bijušais Breša zemnieks pirms divdesmit gadiem atbraucis ar moskviču. Tagad vairāk nekā tūkstoš hektāros audzē kviešus, arī nedaudz rapsi un modernizē gateri. Lauku uzņēmējs ir pārliecināts, ka Latgalei palīdzība vispirms sniedzama ar ceļu infrastruktūras uzlabošanu, bet jaunu darba vietu radīšana atstājama pašu Latgales iedzīvotāju ziņā. Lepnums par uzņēmuma darbības sasniegtajiem mērogiem ir sajūtams. Un tas iet roku rokā ar patriotismu, ko vairo paļaušanās uz saviem spēkiem. Zīmīgi, ka to nav mazinājuši Latvijas daļēji neveiksmīgie centieni iegūt vienlīdzīgāku ES finansējumu, kā arī drīzā eiro ieviešana.
Uzmanības vērts noteikti ir arī šī Latgales novada (Viļaka, Baltinava) iedzīvotāju viedoklis par tādiem jautājumiem kā atrašanās ES, situācija pāri robežai Krievijā, kā arī Latgales autonomijas ideja. Jādomā, lielākā daļa ekonomiski aktīvo reģiona iedzīvotāju divdesmit gados valstī notikušās pārmaiņas drīzāk vērtē pozitīvi. Gluži tāpat kā pieminētie lauku uzņēmēji, kuru veikums patiesi ir milzīgs. Iespējams, tas ir tāds, jo darbs bijusi vienīgā aizraušanās, kam bijis laiks. Lai gan šejienes vecākās paaudzes cilvēkiem iespēja brīvi ceļot drīzāk ir pilnīgi svešs jēdziens, viņu bērniem un mazbērniem tas nozīmē jau visai daudz. Latgales iedzīvotāji saprotamā kārtā ir visai labi informēti par situāciju Krievijā, un šī viņu pašu iegūtā informācija drīzāk ir negatīva: galvenais secinājums - nedrošības sajūta, kas rodas, iebraucot kaimiņvalstī. Ļoti interesants Latgales iedzīvotāju novērojums, ar kuru dažam labam no autonomijas ideju paudējiem derētu iepazīties.