Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls līdz pat nākamā gada 25. janvārim apskatāma izstāde Saules sistēmas perspektīva, kurā eksponēti vairāk nekā 70 mākslinieku darbi no muzeja krājuma, autoru personīgajām kolekcijām un privātkolekcijām. Izstādei tapuši arī jauni kosmosa tēmai veltīti darbi.
Izstāde tiecas parādīt mūžsenos cilvēka centienus izprast sevi attiecībā pret universu. Debesis un debesu spīdekļi interesējuši visas tautas visos laikmetos, bet attīstīta astronomiska izziņa raksturīga jau kopš ceturtā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Mākslā Visuma izpratne parādās no sena mitoloģiska pasaules skatījuma līdz zinātnes faktu apcerei un jaunu tehnoloģiju izgudrojumu izmantošanai. Reliģija, zinātne, astronomija, kosmosa apguve, zinātniskā fantastika ir visbiežāk izmantotie instrumenti, lai mākslā interpretētu to, ko mēs savā Saules sistēmā varam saskatīt debesīs un redzēt aiz Saules sistēmas, bet dažkārt vērojams, ka mākslinieki pasaules mikroprocesus vizualizē tēlainās līdzībās ar Visuma makroprocesiem.
«Jau kopš 90. gadiem mani interesē tēma - kā mākslinieki interpretē pasauli no zinātniskā un reliģiskā aspekta un kur šie redzējumi satiekas. Vai tie ir pretrunā vai tomēr ne?» stāsta izstādes kuratore Elita Ansone. «Manā skatījumā šīs teorijas satiekas gan, pat izteikti zinātniskā skatījumā parādās reliģiozs moments, kas netiek noformulēts kā tāds - mēs drīzāk par to klusējam, nevis runājam. Tā ir bezkonfesionāla reliģiozitāte. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, kad kosmosa iekarošanas tēma kļuva aktuāla sabiedrībā, tā intensīvi parādās arī mākslā - mākslinieki ar lielu entuziasmu seko līdzi un cenšas atspoguļot visu jauno - atklājumus, zinātniskos pētījumus, inovatīvas teorijas. Taču pasaules un Visuma izziņa bijusi klātesoša mākslā vienmēr.»
Izstādē Saules sistēmas perspektīva skatāmi 163 darbi, tos veidojuši 70 mākslinieki, sākot no pagājušā gadsimta 60. gadiem, kad startēja PSRS un ASV kosmosa izpētes programmas. Sākotnējais patoss vēlāk transformējās zinātniskās fantastikas virzienā un kļuva arvien sirreālāks. Savukārt 80. gados, spēkā pieņemoties nacionālajai atmodai, kā sakrāla ziņojuma pieraksts tika interpretēta Lielvārdes josta. Universs ir būtisks temats Zentas Loginas, Visvalža Ziediņa, Genadija Suhanova, Valda Celma un Artūra Riņķa mākslā. Taču ekspozīcijā iekļauts arī simbolists Rūdolfs Pērle un latviešu izcelsmes krievu avangarda pārstāvis Gustavs Klucis. «Mēs bieži piesaucam kaut kā aktualitāti… Kas ir aktualitāte? Viena diena! Mani interesē, kas ir fundamentāls, kas liek labāk saprast pasauli, kā un kāpēc lietas notiek tā, kā notiek. Vai tās balstās materiālistiskos un zinātniskos uzskatos, ka ir izmērāmas un aptaustāmas, vai tomēr tur ir kas vairāk. Hermētisma teorijā ir uzskats - visas sīkās lietas ir lielo lietu atspulgs, tas savā veidā saistās ar uzskatiem par to, kā darbojas Visums,» domā E. Ansone.