Neraugoties uz to, ka pagaidām vēl nav zināms, cik efektīva būs cīņa par eirozonas ekonomikas iekustināšanu, attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa izmaiņām nākamajā gadā varam raudzīties ar piesardzīgu optimismu. To zināmā mērā varam attiecināt uz šobrīd jau noteiktajām darba samaksas izmaiņām valstī, gan potenciālajiem ekonomikas procesiem, kas varētu ietekmēt iedzīvotāju labklājības līmeni. Tiesa, ne viss, kas atrodas pie finanšu padebešu horizonta, ilgtermiņā var izrādīties daudzsološs Latvijas iedzīvotāju makam, tomēr vismaz pagaidām šķiet, ka pozitīvo ziņu ir vairāk nekā negatīvo. SEB bankas izveidotajā «TOP 15» attiecībā uz faktoriem, kuri nākamgad ietekmēs mājsaimniecību finanses, kā pirmais minēts minimālās darba samaksas pieaugums valstī no 360 līdz 370 eiro. Tas daudziem var šķist visai maznozīmīgi, tomēr, pēc bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda teiktā, var ietekmēt vairāk nekā 20% tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju. Turpinot par jau zināmo iedzīvotāju ienākumu palielināšanos, tad atalgojums nākamgad pieaugs virknei valsts sektorā strādājošo, kas neapšaubāmi ir labi gan ekonomikai, gan citu iedzīvotāju labklājībai, jo diezgan droši varam paredzēt, ka daļa šīs naudas atgriezīsies ekonomikā, piemēram, dažādu pakalpojumu pirkšanai. Attiecībā uz kopējo algas pieaugumu valstī nākamajā gadā ekonomistu vidū ir minēti skaitļi 5-7% robežās, kas būtu līdzīgs vai nedaudz mazāks pieaugums nekā šogad. Līdzīgā mērā nākamajā gadā varētu palielināties arī iedzīvotāju pirktspēja, jo, visticamāk, arī nākamajā gadā nekādas būtiskas inflācijas nebūs. Siltumenerģijas tarifu samazināšanās procesa labvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju papildinās arī elektroenerģijas cenas kritums, kas galu galā turpinās inflāciju uzturēt vai nu ļoti zemu, vai arī veicinās patēriņa cenu izmaiņas, kas kopumā būs rakstāmas ar mīnusa zīmi.
Tiesa, kā jau daudzkārt minēts, neesošajai inflācijai var būt arī bumeranga efekts, jo tās ilgstošas pastāvēšanas galarezultāts ir vājākas naudas plūsmas un dažādu projektu atlikšana, galarezultātā apstājoties labklājības pieaugumam. Par to, kas ekonomiskajos procesos ņems virsroku - iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, kas radies dažādu maksājumu samazināšanās un algu kāpuma rezultātā, vai zemu inflāciju izskaidrojošais augstais tirgus piesātinājums uz zemas patērētāju aktivitātes fona,- vēl ir līdz galam neatbildēts jautājums. Pēc ekonomiskās izaugsmes tempiem, kas fiksēti vēl aizejošajā gadā un liecina par tautsaimniecības izaugsmes tempu paātrināšanos, ir pamatotas cerības uz pozitīvo scenāriju. Taču jāatceras, ka galvenie spēki, kas noteiks Latvijas ekonomikas ātrumu un iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas, atrodas ārpus mūsu valsts robežām un atsevišķi indikatori gan Āzijas valstīs, gan tepat saistībā gan ar finanšu tirgus niansēm, gan reālo pieprasījumu tautsaimniecībā, attiecībā uz izaugsmes tempiem nākotnē liek raudzīties ar piesardzību.