Fināla cienīgu toni jau spēles ceturtajā minūtē uzdeva spāņu malējais aizsargs Serhio Ramoss, kura sitienu ar galvu no vārtu priekšas atvairīja Mārtens Stekelenburgs. Iespēja kļūt par mača galveno varoni bija vairākiem - arī spānim Seskam Favregasam vai holandietim Arjenam Robenam, kuri neizmantoja izgājienus aci pret aci ar vārtsargu.
Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc uzvarēja spāņi, bija Džona Heitinga otrā dzeltenā kartīte un noraidījums papildlaikā. Tas pajauca Nīderlandes spēli aizsardzībā, un asa Favregasa piespēle Andresam Injestam izvirzīja rūdīto Barcelona pussargu uzbrukuma smailē. No tuvas distances Injesta sita spēcīgi un precīzi.
Šī bija tā spēle, kad uzvarēt bija pelnījušas abas komandas. Taču tad zustu sacensību jēga, ja balvas varētu pasniegt visiem, kam to gribas, nevis tiem, kas to nopelnījuši cīņā ar visstiprākajiem konkurentiem. Par divu spēkos līdzvērtīgu komandu cīniņu liecina arī tas, ka Injesta kļuvis par visu laiku vēlāko vārtu autoru finālā.
Simboliskā izlase (Dienas versija): vārtsargs I. Kasiljass (Spānija); aizsargi S. Ramoss (Spānija), P. Mertezakers (Vācija), K. Pujols (Spānija), Dž. van Bronkhorsts (Nīderlande); pussargi T. Millers (Vācija), Ksavi (Spānija), V. Sneiders (Nīderlande), A. Injesta (Spānija); uzbrucēji D. Forlans (Urugvaja), D. Vilja (Spānija)