Modelis būšot
«Ir izstrādāts un ar partneriem saskaņots jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas laika un darbības plāns, un strādāsim, lai to īstenotu. Jauno modeli plānots ieviest no 1. septembra, process ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā no valsts piešķirtā papildu finansējuma,» šādi uz Dienas jautājumu, vai modelis tiešām tiks ieviests šogad, atbild izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Jau iepriekš viņa ir norādījusi, ka pedagogu atalgojums ir viena no viņas prioritātēm, taču arī tagad izskan piebilde par finansējumu un citiem apstākļiem, kas procesu var kavēt.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija liecina, ka darbs aktīvi turpinās un, noslēdzoties pilotprojektam, kurā iesaistījās 60 skolu, janvārī modeļa aprobācija sāksies visās Latvijas vispārējās izglītības iestādēs. Skolu dalība gan ir brīvprātīga, un daļa izglītības iestāžu nemaz neplāno piedalīties. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule Dienai sacīja, ka darba plānā ir veiktas vairākas izmaiņas, lai process virzītos raitāk. Tas nozīmē, ka modeļa aprobācija notiks lielākā steigā, jau janvārī iesaistot arī pirmsskolas, speciālās izglītības iestādes un citas izglītības iestāžu grupas, taču tas esot izdarāms. Līdz mācību gada beigām skolu vadībām būtu jābūt pilnīgai skaidrībai par modeļa ieviešanu septembrī.
Raugās skeptiski
Tieši lielā steiga, neskaidrība un atbildīgās ministrijas nespēja atbildēt uz pedagogu un skolu direktoru jautājumiem ir iemesls, kāpēc izglītības darbinieku vidū nav pārliecības par veiksmīgu notikumu attīstību. Taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka jādara viss, lai procesu neaizkavētu. «Ir jāizdodas! Vienkārši nevar neizdoties, jo pretējā gadījumā sekas būs diezgan neprognozējamas. Es saprotu, ka pie modeļa vēl būs daudz darba un daudz strīdu, bet rezultāts mums ir vajadzīgs,» uzsver arodbiedrības priekšsēdētāja. Viņa nenoliedz, ka problēmu ir ļoti daudz - skolotājiem nav skaidrības ne par pašu sistēmu, ne ieguvumiem no jaunā modeļa, tāpēc arī jūtama pretestība. Procesā iesaistīti ļoti daudz cilvēku, un neviens, negribot palikt zaudētājos, nepiekrīt kompromisam. Taču no tā būs atkarīgs, vai izdosies jauno modeli līdz galam izstrādāt un ieviest.
Daudz skeptiskāka ir Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ilze Kalniņa. Lai gan jaunais modelis ir nepieciešams, patlaban viņai nav pārliecības, ka process norit pārdomāti. Vispirms būtu jāsaprot pamatlietas - kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas, kā tās panākt un kāds būs vēlamais rezultāts. Pašlaik uz šo jautājumu neviens, arī ministrijas pārstāvji, nespēj skaidri atbildēt. Tieši neskaidrību dēļ rodas pretestība. Otrs jautājums ir finansējums - ja naudas nav, paša modeļa un tā izstrādes jēga tiek apšaubīta. I. Kalniņa gan pauda cerību, ka ministrijas līmenī šīs lietas tomēr ir skaidras.
Arī Dienas aptaujāto skolas direktoru viedoklis pagaidām nav pozitīvs. Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle atzina, ka laika ir tik ļoti maz un līdzšinējā darbība darba grupā ir bijusi tik neproduktīva, ka ir ļoti grūti būt pārliecinātam par veiksmīgu modeļa izstrādi vēl šogad. Savukārt Vērgales pamatskolas direktors Gints Juriks Dienai pauda pārliecību, ka jauno modeli šogad ieviest neizdosies, jo darāmā vēl ir pārāk daudz. Taču arī pati skola pagaidām neplāno piedalīties modeļa aprobācijas procesā, kas visā Latvijā sāksies janvārī.