Ko tur liegties, atzinās tante, pienāk cilvēkam mūžā tāds brīdis, kad šur un tur sāk sāpēt un durt. Pēkšņi par sevi atgādināja locītavas un kauli. Dažs labs uzreiz skrien pie daktera un ārstējas, bet es nepiederu šai kategorijai. Protams, ka slikti visu vilkt garumā. Nogaidīju, kamēr vēl varēju paciest sāpes, tomēr bija jāgriežas pie speciālistiem. Staigāju pie gudriniekiem baltos virsvalkos, un viņi atrada visādas vainas. Nemaz nebiju nojautusi, ka esmu tik slima! No šausmām šermuļi skrēja pa muguru. Man konstatēja dažādas slimības, ziniet - pat klejojošo nervu. Vismaz labi, ka nieres nemainīja vietu.
Pēc apmeklējumiem un izmeklējumiem, apbruņota ar recepšu kaudzi, aptiekā krietni patukšoju maku. Toties tablešu un dažādu ieziežamo smēru atliku likām. Sāku ārstniecības kūri, taču dzēru, ko dzerdama, smērēju, ko smērēdama - nekas nelīdzēja. Padzirdēju, kā tiek slavēta Austrumu kultūra, bet viņu medicīna darot brīnumus! Viņi pat operējot bez skalpeļa. Izmisis cilvēks ķeras pie salmiņa, lai nenoslīktu. Atvērta dažādiem eksperimentiem un mazliet avantūristiska, tāpat darīju arī es.
Kā zināms, slava iet no mutes mutē. Nonācu kādā Ķīnas medicīnas centrā, šo ārstniecības iestādi man silti ieteica labi paziņas.
Medicīnas centrs, ar ķīniešu hieroglifiem rotātu interjeru, atradās necilā koka mājā. Durvis atvēra jauna dāma, kuras acu novietojums neliecināja par piederību dzeltenajai rasei. Viņa bija sekretāre un tulks.
Vīlos, jo centra vadītājs nemaz neatgādināja manā iztēlē uzburto ķīnieti. Laikam tas bija eiropeizējies ķīnietis, kas sēdēja aiz galda, pārmetis kāju pāri kājai. Fiksējuši manus datus, diagnostiķis un tulks kādu brīdi apspriedās - ceru, ķīniešu valodā. Tad man lika parādīt mēli, pataustīja abām rokām pulsu, aplūkoja acu baltumus un pajautāja, vai man vēdera izeja ir katru dienu. Es priecīgi apliecināju, ka ar šo lietu viss kārtībā. Brīdi telpā valdīja tikai ķīniešu valodā pārmītas frāzes. Pēc tam tika noteikta diagnoze - sašaurināta sirds artērija un aknas nestrādā kā nākas. Tik vien tās nelaimes, sevī nopriecājos. Tomēr biju stipri vīlusies, jo kaulu sāpes netika atklātas.
Sekoja īss ārstniecības kursa apraksts un izmaksas nacionālajā valūtā.
Man ieteica izlietot 60 litru dažādu zālīšu uzlējuma, kas izmaksāšot 1200 latu. Pārsteigumā iepletu acis. Ko tur brīnīties, jo tās tiekot vestas no pašas Ķīnas! Pēc desmit dienu dzeršanas (nedomājiet neko citu - protams, tikai ķīniešu zālīšu izvilkumu!) jāļaujas adatu duršanas procedūrām. Taču nekādas garantijas, jo katrs organisms taču savādāks.
Galvā ātri aprēķināju - lai atgūtu veselību, man vajadzēja aptuveni pusotru tūkstoti. Cenrādis galvu sagrieza virpulī, jo mana maka saturs neatbilda vajadzīgajai summai. Tikmēr Ķīnas dziednieks par sniegto konsultāciju saņemto desmitnieku veikli ieslidināja sava halāta kabatā.
Par dzirdēto šokēta es mulsi bildu, ka padomāšu. Laikam tomēr īsajam kontaktam bija brīnumains efekts - tobrīd man vairs nekas nesāpēja. Lūk, ko dara Austrumu medicīnas varenais spēks!