Jautāts, vai tā tiešām ir, Pahars iesmejas: «Jūs dodat mājienu, ka arī rezultātam jābūt atbilstošam? Principā, jā, visi, kurus vēlamies redzēt izlasē, šoreiz ir ar mums. Cita lieta, ka ne visi ir savā vislabākajā formā, taču tā laikam vispār nekad un nevienam nemēdz būt.» Salīdzinājumā ar septembra mačiem ir uzlabojusies arī atsevišķu spēlētāju fiziskā kondīcija. Sevišķi tas attiecināms uz tobrīd bez klubiem bijušajiem Kasparu Gorkšu, Valēriju Šabalu, kā arī vairākus gadus veselību stiprinājušo Aleksandru Cauņu. Pirmie divi atraduši klubus un atguvuši spēļu praksi, bet Cauņa uzlabojis savas pozīcijas Maskavas CSKA. «Jau no pirmajiem treniņiem redzams, ka viņi ir kļuvuši labāki. Kad mums ir spēcīgākais sastāvs, man tiešām ne par ko nesāp galva! Esmu reāli mierīgs, jo zinu, ka viņi var iziet laukumā un nospēlēt tā kā Turcijā. Cauņas parādīšanās deva jaunu elpu, parādījās kaut kādi gājieni, kādu bez viņa mums ne tuvu nebija! Tagad mēs jau varam kaut ko variēt,» treneris norādīja uz, iespējams, galveno ieguvumu sastāvā, kas palīdzēja septembra mačos būt draudīgākiem tieši uzbrukumā.
Ne mazāk nozīmīga ir arī Jāņa Ikaunieka atgriešanās valstsvienībā, kas pašreizējā sastāvā, šķiet, ir otrs radošākais pussargs aiz Cauņas. Viņš var nospēlēt netradicionāli un precīzi pretinieku soda laukuma tuvumā. Ņemot vērā, ka izlases rīcībā esošie uzbrucēji ir tāda tipa, kas neveido vārtu gūšanas iespējas patstāvīgi, šādu pussargu klātbūtne ir sevišķi svarīga. Pahars pauda neizpratni par to, kāpēc Jānis Francijas klubā Metz neiegūst spēļu praksi vismaz dublieru komandā. Tā kā ne Cauņa, ne Ikaunieks pašlaik nav vislabākajā kondīcijā, visticamāk, abi savā starpā dalīs spēles laiku oktobra mačos, balsta pussarga pozīcijā spēlējot uz aizsardzību tendētajam Igoram Tarasovam.
Jautāts, vai oktobrī beidzot tiks svinēta arī pirmā uzvara, Pahars norādīja, ka par to viņš domā pirms katra mača. Reizēm pietrūkstot veiksmes, reizēm meistarības, reizēm pareiza lēmuma vai vienkārši spēļu prakses. «Šai komandai, manuprāt, ir nākotne. Ir patīkami, ka spēlējam tiešām futbolu. Jā, varbūt vēl ne visas 90 minūtes, bet ir patīkami redzēt darba augļus, kad laukumā izdodas tas, pie kā piestrādājām.»
Papildu pārliecība ir arī aizmugurējā līnijā. Centra aizsargs Kaspars Dubra nesen ar Borisovas BATE Čempionu līgas mačā uzveica Roma, bet nākamajā spēlē Baltkrievijas čempionātā pret Granit latviešu aizsargs atņēma pretiniekiem bumbas laukuma centrā tik precīzi un ar tādu pārliecību, ka neviļus lika atcerēties izteicienu «kā kaķis ar peli». BATE līdzjutēji viņu atzina par trešo labāko komandas spēlētāju septembrī. Vārtsargs Andris Vaņins papildu iedvesmu būs ieguvis pēc laba snieguma UEFA Eiropas līgā, kad viņa Sion izcīnīja 1:1 viesos pret Liverpool. Kaspars Gorkšs atguvis spēļu praksi Čehijas augstākajā līgā, Vitālijs Maksimenko - Austrijas bundeslīgā. Pat rezerves aizsargs Antons Kurakins pēc pārcelšanās uz Skotiju nu jau uzskatāms par aizsargu ar vērā ņemamu starptautisko maču pieredzi. Šoreiz šajā ziņā Islandei nebūs ievērojama pārsvara.