Sabojāja modelis
Pēc A. Reihenovas domām, talantīgie un spējīgie skolēni tiek atstāti novārtā, kopš tika ieviests modelis «nauda seko skolēnam». Modeļa dēļ šie bērni kļuva «neērti» un «neizdevīgi». «Ja klasē ir 30 izglītojamie un no tiem viens līdz seši ir spējīgi kādā no zinātnēm, bet pārējās zinātnes viņus neinteresē, tad atliek padomāt par rezultātu. Spējīgākais izglītojamais ir gatavs iet tālāk un ātrāk apgūt sarežģītāku vielu, bet nākas sēdēt un gaidīt, kamēr «viduvējības» vai «nulles» tiks vismaz līdz vidējam līmenim,» skarbi saka A. Reihenova. Viņas novērojumi liecina, ka šobrīd vidusskolās un ģimnāzijās tiek uzņemts jebkurš skolēns neatkarīgi no viņa sekmēm. Un gadās pat situācijas, kad skolēnam, kuram, iestājoties izglītības iestādē, sekmes ir sešu līdz deviņu ballu robežās, patiesais zināšanu līmenis ir krietni zemāks.
Tomēr A. Reihenova uzskata, ka darbs ar talantīgajiem skolēniem ir ļoti būtisks. Pretējā gadījumā viņiem ne tikai zūd mācību un darba motivācija, bet rodas vēlme darīt to pašu, ko pārējie. Respektīvi, kādēļ viņam pūlēties, ja ar minimāliem līdzekļiem var panākt to pašu, ko mazāk spējīgais skolēns? Turklāt, strādājot klasē, skolotāja ir novērojusi, ka šie bērni paši pieprasa sarežģītākus uzdevumus par apgūstamo vielu - viņus neapmierina situācija, kad vidusskolā ir otrreiz jāatkārto pamatskolas viela. «Strādājot ar talantīgiem bērniem, man nākas atņemt laiku tiem, kuriem trūkst pamatskolas zināšanu vai mans priekšmets neinteresē. Nav iespējams apvienot divu dažādu līmeņu izglītojamos vienā telpā un laikā,» uzskata skolotāja.
Savs risinājums
Tieši tāpēc, lai talantīgajiem skolēniem nekļūtu garlaicīgi un tiktu attīstītas viņu spējas, Ventspilī radīta atšķirīga pieeja. Katru otro sestdienu 169 skolēni no visām pašvaldības skolām pulcējas uz papildu mācību stundām speciāli izveidotā skolā Gudrinieks. Tur bērni caur eksperimentiem, praktiskiem, zinātniskiem uzdevumiem mācās fiziku, ķīmiju, bioloģiju un matemātiku - mācās izprast cilvēku un pasauli tam apkārt. Kā Skolas Dienai skaidro skolas direktore Ligita Priekule, ierasti skolās pedagogi visu enerģiju iegulda, lai visi skolēni apgūtu visu, un talantīgajiem bērniem viņiem vairs nepietiek spēka. Turklāt skolēnu klasēs ir ļoti daudz. Līdz ar to jau pirms vairākiem gadiem pieņemts lēmums lielāku uzmanību pilsētā veltīt tieši mācībās apdāvinātākajiem bērniem. Un, tā kā valstī uzsvars jau kādu laiku ir uz eksaktajām zinībām, arī šeit izvēlēts tāds pats virziens. Te gan jāpiebilst, ka projektu vislielākajā mērā atbalsta pilsētas dome, piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam ieguldot 454 300 eiro, tajā skaitā pedagogu darba atlīdzībām - 177 733 eiro.
Patlaban sestdienās nodarbības notiek 4.-8. klašu skolēniem, kuri uzņemti, izturot nelielu atlasi, stāsta L. Priekule. Te arī liela loma skolotājiem - klasēs pamanīt, kuri skolēni ir tie spējīgākie. Savukārt jau tālāk nelielās grupās bērni apgūst citas zināšanas, ko ne vienmēr pietiekami māca skolās. Attiecīgi 4. klašu bērni iepazīst cilvēku un to, kā cilvēks uztver pasauli. 5. klašu skolēniem tēma ir ūdens, 6. klašu - kustība, bet 7. klašu skolēni mācās par enerģiju. Savukārt 8. klašu skolēni šīs tēmas turpina, jau realizējot dažādus projektus. L. Priekule skaidro, ka nākamgad plānots strādāt arī ar 9. klašu audzēkņiem, bet tad darbs jau būs individuālāks, tajā skaitā gatavošanās dažādām olimpiādēm. Direktore arī atzīst, ka viss process vēl ir samērā jauns, tāpēc vasarā plānots aktīvākais darbs, lai sagatavotos strādāt arī ar vecākiem bērniem. Jāatzīmē arī tas, ka speciālas programmas pilsētā ir arī jaunākiem bērniem un vidusskolēniem.
Īpaša vidusskola
Savu risinājumu, redzot, ka talantīgiem skolēniem nav atbilstoša piedāvājuma, izveidojusi arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). No nākamā mācību gada darboties sāks RTU Inženierzinātņu vidusskola. Un atšķirībā no vispārizglītojošajām skolām te mācīties varēs tikai talantīgie skolēni, izturot pamatīgu atlasi. Kā Skolas Dienai skaidro RTU rektora vietnieks attīstības jautājumos Artūrs Zeps, talantīgajiem skolēniem jāpiedāvā arī viņu spējām atbilstošs mācību process, lai rastos iespēja attīstīt viņu potenciālu. Līdz šim šāda piedāvājuma ir gaužām maz vai būtībā tāda nav. Šobrīd arī redzams, ka skolēniem nav motivācijas apgūt tādas lietas kā ķīmija, fizika, matemātika, un iemesli tam jāmeklē katrā skolā. Iespējams, pedagogi nav bijuši pietiekami ieinteresēti, iespējams, trūcis finansējuma un tādēļ nav bijusi iespēja iegādāties šīm mācību stundām nepieciešamo aprīkojumu.
Un, šķiet, RTU atradusi pareizo lauciņu - martā iestājpārbaudījumos piedalījušies 160 skolēnu no visas Latvijas, konkurējot uz 22 vietām 10. klasē. Rezultāti gan vēl nav zināmi, jo viens no kritērijiem ir skolēna atzīmes, beidzot 9. klasi, tāpēc jāgaida jūnija sākums.
Atkarīgs no skolotāja
Lai strādātu ar talantīgajiem skolēniem, gan ne vienmēr noteicošais ir finansējums. Piemēram, pagājušajā mācību gadā Aglonas vidusskola bija Mazo skolu reitinga līdere tieši par darbu ar talantīgiem skolēniem. Skolas fizikas skolotājs Edgars Kudiņš Skolas Dienai stāsta, ka skolotājam ir jāstrādā ar šiem bērniem, lai jaunā paaudze varētu gūt sasniegumus. Skolotājam vispirms bērni jāieinteresē mācību stundu laikā, savukārt pēc tam jau ir rūpīgs darbs gan ārpus stundām, gan mājās, jo, pēc pedagoga domām, strādājot tikai stundās, skolēns nopietnus panākumus gūt nevar. Un te uzņēmīgam ir jābūt pašam skolotājam. E. Kudiņš atzīmē, ka laika šim darbam nepietiek, bet tas ir pedagoga meistarības jautājums: «Skolotāji ir tāda tauta, kas mēģina darīt vairāk, nekā no viņiem prasa. Skolotājs pieliek visu savu talantu un meistarību, lai bērnos attīstītu radošumu. Tas ir hobijs, sirdsdarbs. Turklāt ārpus apmaksāto stundu skaita.»
Vadlīniju nav
Kā Skolas Dienai skaidro Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), patlaban pedagogam, strādājot pilnu slodzi, nedēļā ir apmaksātas divas astronomiskās stundas individuālajam darbam ar skolēniem. Tās būtībā ir divas konsultācijas, taču šajā laikā jāpalīdz gan tiem bērniem, kuri ir slimojuši, gan tiem, kuriem ar mācībām klājas grūtāk. Savukārt jaunajā darba samaksas modelī, pie kura IZM vēl tikai strādā, individuālajam darbam ar skolēniem paredzētu līdz 22% no kopējā skolotāja darba laika gadā. Taču tas, kā tas tiks saplānots, atkarīgs no pašas skolas un vadības ieinteresētības.
Ja paskatās plašāk, valstī nav arī nekādu rakstisku metodisko ieteikumu vai vadlīniju pedagogiem darbā ar talantīgiem skolēniem. Tas ir katra pedagoģiskās izglītības un meistarības jautājums, Skolas Dienai norāda Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece. Un, lai gan plānots nākotnē tādas izveidot, VISC kompetence šajā brīdī sniedzas tik tālu, lai nodrošinātu skolēniem iespēju piedalīties valsts mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniskās pētniecības darbu izstrādē. Jāatceras gan, ka darbs ar skolēniem atbilstoši viņu spējām ir pedagoga tiešais pienākums. I. Upeniece arī atzīmē, ka no 2011. līdz 2014. gadam gandrīz 1000 pedagogu izmantojuši iespēju apmeklēt tālākizglītības kursu, lai pilnveidotu zināšanas darbā ar talantīgiem skolēniem.