Reizi trijos gados
LU jau 20 gadu gatavo arābu valodas un kultūras speciālistus, taču ļoti nelielā skaitā. Kā Dienai stāsta LU Āzijas studiju nodaļas vadītājs, asociētais profesors Jānis Priede, jauno studentu uzņemšana notiek vien reizi trijos gados. Šogad pēc ilgāka pārtraukuma bakalaura studiju programmā uzņemti 15 studenti, taču, visticamāk, visi mācības nepabeigs un maģistrantūrā studijas turpinās pavisam neliela daļa. Izņēmuma kārtā tiek plānots interesentus uzņemt arī nākamgad, taču tas atkarīgs no tā, vai valsts piešķirs budžeta vietas. J. Priede atzīmē, ka beidzot sabiedrībā radusies lielāka izpratne par šo studiju nepieciešamību. Iepriekš tā bijusi vien pašu iniciatīva, bet tagad gaidīts tiek arī finansiālais atbalsts. Speciālisti universitātei ir, taču, ja jāstrādā par mazāku algu nekā skolotājiem, tad ir ļoti grūti viņus noturēt, skaidro profesors.
Runājot par to, vai būs arābu valodas tulki, kas varēs strādāt jau ar pirmajiem bēgļiem, kas ieradīsies Latvijā, J. Priede atzīst - teorētiski tādi būtu, bet jautājums, cik no viņiem ir palikuši Latvijā, jo par piedāvāto atalgojumu nereti jaunie speciālisti nav gatavi strādāt.
Profesora teikto daļēji apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nesenā pieredze. Izsludinot konkursu uz trim vakancēm patvēruma meklētāju intervēšanai, kur viens no kritērijiem ir arī arābu valodas zināšanas, pieteikušies 38 kandidāti, bet tikai viens vai divi mācējušu arābu valodu. Šajā gadījumā piedāvāta 600 eiro liela alga pirms nodokļu nomaksas.
Meklēs brīvprātīgos
Latvijas mērķis ir uzņemt tādus patvēruma meklētājus, kuri pārzinātu kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai krievu valodu, tomēr patlaban nav skaidrs, vai vispār būs iespējams kaut kāda veida atlasi veikt. Turklāt jebkurā gadījumā tulki būs nepieciešami, norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Aire. Stingrākas prasības būs tiem, kuri tulkos dažādus dokumentus un intervijas patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanas laikā. Viņiem arī būs jābūt lojāliem un korektiem, lai nesagrozītu informāciju un, piemēram, nedotu padomus patvēruma meklētājiem, ko teikt statusa saņemšanai. Lai to kontrolētu, visas intervijas arī tiks ierakstītas. Savukārt citā laikā ideja ir piesaistīt studentus, izbijušos bēgļus, kuriem ir arābu valodu zināšanas, kā arī brīvprātīgos, kuri būtu gatavi palīdzēt ar tulkošanas darbiem.
Lai tulku darbs būtu nepieciešams pēc iespējas mazāk un patvēruma meklētāji spētu integrēties sabiedrībā, trīs mēnešus arī notiks intensīvi latviešu valodas kursi - līdz pat sešām stundām dienā. I. Aire gan pieļauj, ka ar to, visticamāk, nepietiks, tāpēc plānots izveidot speciālu tulku telefonlīniju, kas darbosies visu diennakti. To varēs izmantot, piemēram, ārsti, ja nespēs ar kādu saprasties.
Varētu būt sarežģīti
Līdz šim ar patvēruma meklētājiem, kuri runā arābu valodā, strādāt sanācis biedrībai Patvērums Droša māja. Tās valdes loceklis Alvis Šķenders Dienai stāsta, ka pagaidām lielu problēmu šajā ziņā nav bijis, jo darba specifika nepieprasa oficiālus tulkojumus. Citādi varētu būt valsts iestādēm. Turklāt lielai daļai patvēruma meklētāju arī bijušas angļu vai krievu valodas zināšanas, un viņi cits citam palīdz - ja kāds nezina valodu, līdzi nāk cits, kurš palīdz saprasties. Tāpēc sadzīviskas problēmas izdodas atrisināt.
Tam, ka sarežģījumi varētu būt ar oficiālu dokumentu tulkošanu, piekrīt arī Latvijas Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri. Zvērinātu arābu valodas tulku Latvijā esot maz, un nereti nepietiekamas valodas zināšanas ir arī LU absolventiem. Arābu kultūras centrā vairāki absolventi nākuši, lai papildinātu savas arābu valodas prasmes. Neesot arī dzirdēts, ka šīs programmas beidzēji varētu precīzi tulkot ļoti augstā līmenī. Tāpēc, ja būs nepieciešami zvērināti tulki, radīsies problēmas. Risināt ikdienišķas lietas un palīdzēt ar tulkošanu arābu kopiena Latvijā ir gatava - tie varētu būt apmēram 20 cilvēku, no kuriem vairāki ļoti labi pārzina arī latviešu valodu. Savukārt, ja latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas, tulkot var uz citu svešvalodu, piemēram, krievu. Daļa no viņiem ilgstoši jau palīdz situācijās ar pašreizējiem patvēruma meklētājiem un robežu šķērsotājiem.
Latvijas Arābu kultūras centrs arī piedāvājis savu palīdzību, izvērtējot potenciālo tulku zināšanas, jo, kā uzsver H. Abu Meri, viens ir labi zināt literāro arābu valodu, bet cits - saprast dažādos akcentus. Pat labs tulks nereti var nesaprast, piemēram, sīrieti, kurš runā arābiski.