Palīdz nesatiekot
«Sveicināti! Jūs esat piezvanījis uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Mēs strādājam darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 nākamajā dienā, bet brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti,» šāds paziņojums atskan, ja konsultāciju telefoniski cilvēks vēlas saņemt, piemēram, darbdienas vidū. Iemesls gan ir saprotams - šajā laikā katram ir pieejams savs ģimenes ārsts. Taču attiecīgajā darbalaikā, kad ģimenes ārstu prakses ir slēgtas, cilvēkiem vienā maiņā palīdz četri konsultanti, kuriem uz telefona zvaniem nākas atbildēt visu laiku - mēnesī tiek saņemti aptuveni 5000 zvanu.
Ārsta palīdze Anita Rība papildus savam ikdienas darbam konsultācijas pa tālruni sniedz jau vairāk nekā trīs gadus. Lai gan varētu šķist, ka ārsts palīdzēt var, vien tiekoties klātienē, tomēr A. Rība ir pārliecināta, ka palīdzēt var, arī nesatiekot cilvēku. Vislabāk gan tas izdarāms tad, ja cilvēkam mājās ir pieejami medikamenti vai ir iespēja tos iegādāties. Visbiežākie zvanītāji, kuri meklē ārsta palīdzību, ir vecāki gadījumos, ja saslimis bērns. Tāpat zvana cilvēki ar muguras sāpēm, paaugstinātu asinsspiedienu, vemšanu. Neizpaliek arī zvani no psihiatrijas pacientiem, kuri vēlas vienkārši parunāties. Savukārt atsevišķa kategorija ir tie, kuri paši nespēj izlemt, vai nepieciešams saukt ātro palīdzību vai doties uz slimnīcu. Tādās reizēs ārsts izvērtē situāciju un vajadzības gadījumā savieno ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD).
Ideja attaisnojusies
Vēl pirms konsultatīvā tālruņa ieviešanas tā funkcijas pildīja NMPD dispečeri. Tādējādi no ap 2000 dienā saņemtiem zvaniem ātrā palīdzība izbrauca vien uz aptuveni 1600 izsaukumiem. Tas nozīmē, ka pārējos gadījumos pietika vien ar to, ka NMPD speciālisti sniedza telefoniskas konsultācijas. Tāpēc lielas cerības tika liktas uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Dienesta pārstāve Inga Vītola Dienai gan atzīst, ka joprojām daļā gadījumu pietiek ar konsultācijām, tomēr šādu situāciju vairs nav tik daudz. Un tajās reizēs, kad dispečers jūt, ka nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, cilvēks tiek savienots ar ģimenes ārstu, lai saņemtu konsultāciju.
Konsultatīvā tālruņa iespējas cilvēkus aicina izmantot arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, kura svētku laikā pārvēršas par «lieljaudas poliklīniku». Slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova Dienai atzīmēja, ka šajās brīvdienās cilvēku bija daudz, tomēr tikai 15% no tiem, kuri slimnīcā bija ieradušies paši, bija nepieciešama tālāka ārstēšanās stacionārā. Pārējiem faktiski bija nepieciešama ģimenes ārsta palīdzība, tomēr ar to universitātes slimnīcai primāri nebūtu jānodarbojas. A. Rība gan atzīmē, ka tieši Rīgā dzīvojošie ir aktīvākie zvanītāji, savukārt informācijas trūkst reģionos.
Pērn konsultatīvajam tālrunim tika novirzīti aptuveni 266 tūkstoši eiro un saņemti 67 158 zvani. Un tieši lielā cilvēku aktivitāte un sniegto konsultāciju skaits liecina par šāda pakalpojuma nepieciešamību, uzskata gan Veselības ministrijā, gan Nacionālajā veselības dienestā. Tāpēc iesāktais tiks turpināts.