Ja pirms 100 gadiem ielās izgājušās skandēja «Balsstiesības sievietēm!», tad šobrīd - «Balso par sievieti!».
Liberālais feminisms dzima no apgaismības laikmeta liberālajām idejām un pēc būtības pieprasīja arī uz sievieti raudzīties kā cilvēku. Tradicionāli tiesiskā aizsardzības sistēma tika veidota ap vīrieti un viņa vajadzībām. «Sieviete starptautiski cilvēka statusu ieguva tikai 1945. gadā, kad pirmoreiz tika pieņemta ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, kas sievieti uzskatāmi iekļāva cilvēka definīcijā,» vēsta I. Lāce.
Biznesa intereses Skandināvijas valstīs saistītas ar ģimenes un sociālo interešu līdzsvaru sabiedrībā, kur arī mātēm tiek nodrošināta iespēja strādāt uzņēmējdarbībā, politikā. Liberālie uzskati maina sabiedrības viedokli par dzimumu lomu gan nodarbinātībā, gan bērnu aprūpē.
Skandināvijā valsts un pašvaldības finansētajās bērnu aprūpes iestādēs (silītēs) bērnu aprūpe ir plaši pieejama par nosacīti zemām cenām: Dānijā pieejamas arī bērniem līdz trīs gadu vecumam, Zviedrijā kā bērns sasniedzis 18 mēnešu vecumu. Norvēģijā un Somijā pastāv izvēles iespējas par labu bērna aprūpei mājās, pakalpojumu nodrošina valsts. Visās Ziemeļvalstīs bērnu kopšanas un maternitātes atvaļinājums organizēts, lai neciestu ne vecāku ienākumi, ne darba attiecības. Tikai Somijā paternitātes atvaļinājums ir 18 dienu garumā. Bērna kopšanas pabalsti ir saistīti ar iepriekšējiem ienākumiem (60-100%).