Iespējams, uz brīdi apturot traumpunktu reformu, J. Bārzdiņš arī cenšas pasargāt ministra krēslu, jo pēc otrdien notikušās nokaitētās diskusijas par traumpunktiem mazo slimnīcu vadītāji grasījās prasīt viņa demisiju. Ideja prasīt ministram atkāpties virmoja arī rajonu slimnīcu vadītāju vidū, tā kā no jūlija plānots prioritāri atbalstīt 10 no 21 slimnīcas, kas nozīmētu iespējamu 11 rajonu slimnīcu pārprofilēšanu. Iespējams, tās vairs nesniegtu diennakts neatliekamo palīdzību. Tiesa, tagad vairāki slimnīcu vadītāji nomierinājušies. Pēc sarunas ar valsts augstākajām amatpersonām, tiekoties ar slimnīcu vadītājiem, par rajonu slimnīcu pārprofilēšanu J. Bārzdiņš vairs nerunāja.
Madonas slimnīcas vadītājs Bruno Kokars tikšanos vērtē pozitīvi, jo īpaši no Veselības ministrijas (VM) saņemto informāciju, ka līgumi tiks slēgti uz gadu. «Ministrs pieņēmis ļoti pozitīvus lēmumus, acīmredzot sapratis, ka tās nav lielas naudas summas, ko ietaupīs no mums, un ka rezonanse būs pārāk liela, lai ar steigu rīkotos,» viņš saka. Tiesa, gan B. Kokars, gan arī citi rajonu slimnīcu vadītāji esot savstarpēji vienojušies, ka līgumu neparakstīs, ja tajā būs punkts, ka līgumu gada laikā var mainīt. Ja atsākšoties runas par slimnīcas pārprofilēšanu, pretreakcija būšot liela, visas slimnīcas apvienošoties protestā, sola B. Kokars. Arī Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs Dienai saka: dzīvosim - redzēsim, taču līgumos izmaiņas nepieļaušot. «Mani interesē, kurš izdomāja šo reformu - pasliktināt lauku iedzīvotāju stāvokli,» viņš jautā. Jaunie līgumi gaidāmi nākamās nedēļas beigās.
J. Bārzdiņš par līgumiem saka - tos slēdzot, parasti tiek pieļauta iespēja, ka, mainoties apstākļiem, var būt izmaiņas līguma nosacījumos.
Pēc tikšanās ar V. Dombrovski un J. Bārzdiņu Valsts prezidents medijiem vēstīja, ka neatliekamo palīdzību iedzīvotāji varēs saņemt visu diennakti traumpunktos, šāda nemainīga kārtība būšot līdz 1. maijam. Risinājumi par to, kas notiks pēc 1. maija, tikšot meklēti, konsultējoties ar nozares speciālistiem un un pašvaldību vadītājiem. Jau vēstīts, ka decembra beigās valdības steigā, bez diskusijām pieņemtie grozījumi paredzēja, ka no šā gada 1. janvāra 11 traumpunktu darbdienās vairs nestrādās visu diennakti, bet tikai no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā.
Kā Dienai stāsta J. Bārzdiņš, šī reforma uz laiku apturēta, jo atklājies, ka mazo slimnīcu traumpunktos darbinieki neesot reģistrējuši visus pacientus un uzņemto pacientu skaits varētu būt lielāks. VM iestāžu vadītāji tuvāko mēnešu laikā analizēšot traumpunktu darbu. Tiesa, ministrs norāda - traumpunktu saglabāšana vēl piecus mēnešus nozīmē pietiekami lielus izdevumus, tāpēc jādomā, kur ņemt trūkstošo naudu.
Ideja tikai par 10 diennakts neatliekamās palīdzības slimnīcu saglabāšanu 21 vietā nav radusies J. Bārzdiņa laikā, tā ir krietni senāka. Jau šā gada pavasarī VM ierēdņi sagatavoja informatīvā ziņojuma versiju, kas paredzēja šo pašu plānu. Tiesa, toreiz šo plānu toreizējā veselības ministra p. i. Linda Mūrniece (Vienotība) neparakstīja tālākai virzīšanai. Šo plānu aktualizēja J. Bārzdiņš.