Jāpiebilst, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka salīdzinājumā ar 2014. gada otro ceturksni, bezdarbs samazinājies par 0,9 procentpunktiem, savukārt nodarbinātība augusi par 1%.
To, ka tuvākajā laikā «nodarbinātības kāpums būs cieši saistīts arī ar ekonomikas izaugsmes tempiem, ko savukārt ietekmēs tendences ārējā vidē», uzsver arī Ekonomijas ministrijas eksperts Jānis Salmiņš.
«Likumsakarīga uzņēmēju rīcība, kas ļoti acīmredzama apstrādes rūpniecībā, ir pieaugošās investīcijas iekārtās, kas prasa mazāku darbinieku skaitu. Tiek kāpināts ražīgums, bet nodarbinātība šajā eksportējošajā nozarē krīt,» procesus darba tirgū skaidro Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna un turpina: «Nodarbinātības kāpumu galvenokārt var redzēt neeksportējošās nozarēs, lai gan arī transportā un lauksaimniecībā tā turpina augt. Savukārt lielākajam darba devējam - iekšzemes tirdzniecībai - nodarbināto skaits turpina mazināties, kas, iespējams, arī saistīts ar procesu optimizāciju un digitāliem risinājumiem tur, kur agrāk bija nepieciešamas cilvēka rokas un prāts.»
Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka situācija nodarbinātības jomā aizvien atšķirīgāka var kļūt dažādās apdzīvotās vietās. «Problēmas ar Krievijas tirgu atsevišķos novados radīs bezdarba pieaugumu,» pieļauj D. Gašpuitis un prognozē, ka tomēr kopumā «ekonomikā valdošās vēsmas ļaus turpināt deldēt bezdarbu. Šīs tendences būs vairāk jūtamas ekonomiski aktīvākajos valsts centros, mazāk lauku novados, kas veidos turpmāko fonu algu pieaugumam».
Uzmanības vērts ir arī tas, ka saskaņā ar CSP datiem samazinājies jauniešu bezdarbs - šā gada otrajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 15,2%, savukārt 2014. gada otrajā ceturksnī - 21,1%.