Pretēji ekonomikas ministra iebildēm, ka apvienošanās procesa pārraugiem jābūt Ekonomikas ministrijai (EM), par procesa uzraugiem tika nozīmēta Finanšu ministrija (FM).
Reorganizācijas mērķi bija skaisti - ļaut efektīvāk organizēt valsts atbalsta programmu ieviešanu un vienotu atbalsta programmu vadību, uzlabot risku pārvaldības sistēmu, zināšanu un kompetenču koncentrēšanu vienuviet. Būtiskākā atšķirība minēto mērķu sasniegšanā bija atšķirīgie biznesa modeļi, kur LAF un LGA ievieš, izmantojot bankas un citus finanšu starpniekus, pretstatā Altum, kas pamatā nodarbojas tiešo kreditēšanu, nodrošinot izaugsmes un mikrokredītu izsniegšanu savā tīklā (šobrīd 24 centri visā Latvijā). Netiešā modeļa galvenā priekšrocība ir, ka, izsniedzot garantiju bankai, tā izsniedz aizdevumu, kas ir lielāks par garantijas summu. Viens eiro, kas ieguldīts netieša finanšu instrumenta veidā, nodrošina, ka bankas izsniedz vismaz 1,35 eiro vairāk kredīta veidā uzņēmējam, dalot riskus ar valsti. Riska kapitāla instrumentos šis rādītājs var sasniegt pat līdz trim reizēm vairāk līdzekļu pret vienu valsts ieguldīto eiro. Savukārt šo naudu valstij izsniedzot kredīta veidā pašai, papildu līdzekļi iegūti netiek, jo administrēšanu izmaksas abiem modeļiem atšķiras. LGA pērn izsniegtais kopējais valsts atbalsts bija 54 miljoni eiro, kur LGA kopējais administratīvo izdevumu apjoms gadā bijis 950 tūkstoši eiro jeb 1,76% no visas valsts atbalsta summas. Altum izsniegtais valsts atbalsts ir 48 miljoni eiro apmērā, bet kopējo administratīvo izdevumu apjoms ir 10,3 miljoni eiro jeb 21,5% no atbalsta summas. Ja ņem vērā papildu struktūrfondu subsīdijas, ko saņem Altum par savu programmu administrēšanu, tad faktiskais kopējais administratīvo izmaksu apjoms ir tuvu 12 miljoniem eiro gadā.
Mēs runājam par līdzekļiem, kas tiek vienkārši «apēsti», tā vietā, lai tiktu ieguldīti jaunās atbalsta programmās uzņēmumiem, lai veicinātu to pieeju uzņēmējdarbības uzsākšanas kapitālam, banku kredītiem un citam valsts atbalstam. Administratīvo izdevumu summa nākamajā struktūrfondu periodā pie šāda izmaksu apjoma būs tuvu tai, ko ES kopumā atvēlējusi šā perioda finanšu instrumentu programmās jeb nepilni 80 miljoni eiro. Vai šie skaitļi tikai man šķiet pilnīgs neprāts?
No diskusijas ar uzņēmēju organizācijām par AFI biznesa modeli tās uzraugi izvairās, atstājot virkni neatbildētu jautājumu par nākamā struktūrfonda ieviešanas grafiku, reālu instrumentu ieviešanu, tālāko AFI pārraudzības un pārvaldības modeli un cilvēkiem, kas to visu nodrošinās.
*SIA Latvijas Garantiju aģentūra valdes priekšsēdētājs