Kaut arī šogad Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) saņēmusi par 12% vairāk pieteikumu studijām nekā pērn, mēs ar šo situāciju rēķinājāmies jau sen, jo papildus skaudrajiem demogrāfijas rādītājiem un emigrācijas sekām RSU veiktie pētījumi liecina, ka aptuveni 23% Latvijas jauniešu domā par studijām ārvalstīs. Tas nozīmē vēl lielāku konkurences saasināšanos Latvijas augstākās izglītības telpā. Par reflektantu skaita sarukumu liecina augstskolu uzņemšanas statistika elektroniskajā uzņemšanas sistēmā Latvija.lv. Ir studiju programmas, kurās uz 60 budžeta vietām pretendē vien 38 reflektanti. Šķiet, ir īstais brīdis pārdomāt gan budžeta vietu sadales principus, gan eksportspējas paaugstināšanu.
Budžeta vietu aizpildīšana vairākām augstskolām kļuvusi par izaicinājumu, tomēr -vai vietas aizpildīšanu var uzskatīt par panākumu un vai, priecājoties par šādu «sasniegumu», mēs nemānām paši sevi? Budžeta vietu aizpildīšana nedrīkst kļūt par svarīgāko augstskolu darbības indikatoru. Latvijas augstākās izglītības attīstībai nozīmīga būs jaunā finansēšanas modeļa izstrāde, kas balstīsies uz Pasaules Bankas ekspertu pētījumu, kurš beigsies septembrī. Manuprāt, valsts attīstības mērķiem atbilstošajās specialitātēs (inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, pedagoģijā, medicīnā u. c.) jāsaglabā valsts budžeta finansējums. Citās nozarēs darba tirgus prognozēm atbilstošam studiju vietu skaitam jāparedz valsts finansējums, nosakot studentam līdzmaksājumu, - tas palielinās pieejamību studijām, cels to kvalitāti un vairos studējošā atbildību par savu izvēli. Jaunajam finansēšanas modelim jākļūst par galveno instrumentu, veicinot augstskolu darba kvalitāti un konkurētspēju.
Sarūkot pašmāju studējošo skaitam, Latvijas augstskolas arvien intensīvāk lūko piesaistīt studentus no citām valstīm. Pieprasījums pēc augstākās izglītības pasaulē kopumā ir liels. Tomēr ir viena tendence, kas liek bažīties par Latvijas kā augsti kvalitatīvas izglītības eksporta valsts nākotni. Dažas Latvijas augstskolas un koledžas nav spējušas noturēties pretim kārdinājumam piesaistīt ārvalstu studentus, piedāvājot kvalitatīvai augstākajai izglītībai neadekvāti zemu studiju maksu. Izrādās, Latvijā var iegūt augstāko izglītību par 600 eiro gadā! Gribētāji varētu uzrasties, bet kāda būs šo studiju kvalitāte un vai studiju maksa patiesībā nav tikai Šengenas vīzas cena? Līdzās riskiem, kas saistīti ar imigrācijas politiku, viens no galvenajiem ir arī Latvijas pozicionēšana starptautiskajā tirgū - Latviju nedrīkstam reklamēt kā «zemo izmaksu valsti» augstākajā izglītībā. Tāpat kā rūpniecībā, arī augstākajā izglītībā mums jāeksportē produkts ar pievienoto vērtību, nevis neapstrādāts izejmateriāls.
Lai konkurētu starptautiskā mērogā ar augstas kvalitātes produktu, augstskolām vispirms jārada ļoti spēcīgas studiju programmas, kuras īsteno kompetenti, svešvalodas pārvaldoši docētāji ar mūsdienīgu docēšanas stilu. Jābūt komfortablai studiju videi. Jāpiedāvā atšķirīgais, tas, kā trūkst konkurentiem: vai tā būtu programmas unikalitāte, modernas tehnoloģijas vai labs studentu serviss, bet vislabāk - viss kopā. Savukārt valsts uzdevums ir rūpēties par Latvijas atpazīstamību pasaulē un finansiāli atbalstīt eksporta veicināšanas pasākumus. Augstākās izglītības piedāvājuma attīstība nav iespējama bez mērķtiecīgām investīcijām stratēģiskās specializācijas jomās, kurās augstskola var pierādīt savu izcilību, nedublējot studiju programmas Latvijas valsts augstskolās un konkurējot nevis savā starpā, bet ar citu valstu augstskolām.
*RSU rektors.