Lems vēlāk
Patlaban 14 pašvaldības atbalsta vecākus, ja viņi izmanto aukļu pakalpojumus, jo bērnam nav vietas dārziņā, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati. Lielākā daļa no tām atrodas Pierīgā, kur arī bērnudārzu rindu jautājums ir īpaši sasāpējis. Piemēram, Ķekavas novadā pērn septembrī rindā gaidīja 1319 bērnu. Līdz ar to pašvaldībai ir noslēgti 162 līgumi ar auklēm un pieskatīšanas centriem, kas nodrošina pieskatīšanu 355 bērniem. Kamēr vēl ir valsts līdzfinansējums auklēm, pašvaldība tam atvēl 86 eiro mēnesī. Šī summa ir spēkā līdz maija beigām, Dienai apstiprina Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Inga Ikauniece. Martā tiks pieņemts lēmums, ko darīt tālāk. I. Ikauniece pastāstīja, ka patlaban šis jautājums ir skatīts Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kurā esošie deputāti atbalstīja 156 eiro lielu līdzfinansējumu ģimenēm, kuru bērnus pieskata aukle, taču par to vēl jālemj Finanšu komitejai un pašai domei. Ķekava gan ir viena no tām retajām pašvaldībām, kurā jau pirms vairākiem gadiem tika izveidots speciāls aukļu dienests, un, kā atzīts domē, - ideja ir sevi attaisnojusi, jo pakalpojums ir plaši pieprasīts.
Aukļu dienests ir arī Liepājā. Tur pašlaik līdzfinansējuma apmērs sasniedz gan tikai 43 eiro mēnesī, lai kopā ar valsts atbalstu nepārsniegtu noteikto robežu - 185 eiro. Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Niedre-Lathere Dienai gan nevarēja pateikt, kā atbalsts mainīsies vasarā. To lems tikai tad, kad valsts savu daļu vairs nenodrošinās.
Katrā citādi
Līdzīgi kā Ķekavā, arī Mārupē patlaban līdzfinansējums ir 86 eiro, bet vēl nav zināms, kas notiks pēc 31. maija. Dienai pašvaldībā apstiprināja - kaut kāds atbalsts no pašvaldības puses būs, bet par konkrētām summām tiks lemts vien aprīļa beigās vai maijā.
Baldones novadā līdz šim pašvaldības atbalsta vecākiem nebija, jo savu artavu devusi valsts. Taču pēc maija novads ir gatavs iet talkā. Par konkrētām summām gan vēl runāt nevar, bet pašvaldība finansējumu tam atradīšot.
Par aukļu pakalpojumiem šobrīd nemaksā arī Rīgā, taču patlaban tiek analizēta situācija, lai saprastu, vai tas ir nepieciešams, kā to varētu īstenot un vai būtu iespējams uzraudzīt finansējuma izlietojumu. Nav gan zināms, cik ilgs šis process varētu būt, līdz ar to arī šajā gadījumā vecāki nevar paļauties, ka no jūnija valsts vietā palīdzību sniegs pašvaldība.
Viens no lielākajiem līdzfinansējumiem pašlaik ir Olaines novadā - 212 eiro. Kā Dienai apliecināja Olaines novada Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Zaube, to šogad nav plānots mainīt - neatkarīgi no tā, ko darīs valsts.
Izkristalizēsies mērķi
Lai gan valsts atbalsta turpmāk, visticamāk, nebūs, speciāli izveidotā Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistra nozīme nemazinās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktores vietnieks Jānis Mihailovs Dienai stāsta, ka pēdējā pusgada laikā ik mēnesi tiek reģistrētas aptuveni 45 aukles un šī tendence paliek nemainīga. Rezultātā līdz martam reģistrā kopumā bija 2116 fizisku un juridisku personu. Arī saistībā ar valsts atbalsta pārtraukšanu vien neliels skaits aukļu izrādījušas vēlmi no reģistra izstāties. Tomēr, ņemot vērā, ka arī pēc valsts finansējuma pārtraukšanas visām auklēm būs jābūt reģistrētām, paredzams, ka reģistrēto aukļu skaits nemazināsies un «izkristalizēsies» tās aukles, kuras izvēlējušās šo profesiju neatkarīgi no tā, vai valsts atbalsts tiek vai netiek maksāts.
Dienestā arī apliecina - reģistru saglabās arī turpmāk. Tas veicina bērnu pieskatīšanas caurredzamību, drošību, pieejamību un kvalitāti. Tāpat tas veicina aukļu legalizāciju, jo ir iespējams pārbaudīt, vai aukles maksā nepieciešamos nodokļus.