Mēdz teikt, ka mežģīnes ir audumu pasaules hameleons. Tās ir askētiskas un tajā pašā laikā - seksuālas, jo apsedzot vēl vairāk atklāj. Mežģīnes ir modē vienmēr. Mūsdienās gan tās ir vairāk kā dekorācija apģērbam, bet pirms 300 gadiem apliecināja statusu sabiedrībā - kuram to vairāk un greznākas, tas augstdzimušāks un bagātāks, jo toreiz mežģīnes maksāja vairāk nekā dārgakmeņi. Bet stāsts jau nav tikai par cakotajām auduma mežģīnēm. Izstāde Neparastās mežģīnes. Ažūrs mākslā un amatniecībā, kas līdz 18. janvārim skatāma Sv. Pētera baznīcā, apliecina, ka ažūro lietu spektrs ir ļoti daudzveidīgs. Mežģīnes ir ne tikai dāmu kleitās un kungu kreklos, aizkaros vai kabatlakatiņos, filigrāns musturs ir arī tiltu konstrukcijās, vārtu metāla režģos, ēku kokgriezumos, instalācijās. Mežģīņu aizsākums ir zvejnieka tīkls, bet dabā tās ir visur - putna ligzdā, sniegpārsliņā, leduspuķē. Izstādē ir mazliet no visa - tekstilijas, arhitektūra, trauki, vides objekti, pat dejas raksti.
Izstādes kuratores un projekta autores, biedrības Latviešu tautas mākslas savienība valdes priekšsēdētājas Dagmāras Prībergas ceļš līdz šai starptautiskajai izstādei, kas ir arī Rīga 2014 notikums, sākās 1993. gadā. «Darinot Latgales novada tautas tērpu, nevarēju iegādāties tērpam raksturīgās knipelētās mežģīnes. Izrādījās, ka visā Latvijā nav meistaru, kas tās darinātu. Tā sākās aktīvs unikālo mežģīņu amatu izzināšanas un saglabāšanas darbs,» viņa stāsta. Atsaucoties uz pašreizējiem centieniem Eiropā un visā pasaulē panākt mākslas un amatniecības ilgtspējīgu attīstību, D. Prībergai radās ideja veidot vērienīgu starpdisciplināru projektu par mežģīnēm - īstiem šedevriem, savdabīgiem sava laika modes un gaumes paraugiem. Tapa izstāde Neparastās mežģīnes un arī konference.
Izstādē piedalās dažādu žanru mākslinieki, dizaineri, tautas lietišķās mākslas studiju meistari, amatnieki no 12 valstīm, tajā skaitā 27 autori no Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Bulgārijas, Anglijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas, Īrijas, Gruzijas un 81 autors no Latvijas, kopumā ar 220 darbiem. Neparastu noskaņu izstādei devusi māksliniece Katrīna Neiburga ar videoprojekcijām uz septiņiem lieliem ekrāniem. Īpaša izstādes daļa ir unikālas mežģīnes no vairāku muzeju krājumiem - kā liecība, kā pieskāriens četru gadsimtu garumā no augstmaņu, mākslinieku un vienkāršu ļaužu dzīves. «Protams, ir daudz neparastu mežģīņu, piemēram, mākslinieces Ievas Krūmiņas darbi, kas veidoti no polietilēna un akrila krāsas! Man kā klasisko mežģīņu darinātājai, kura izmanto dabīgos zīda, linu vai kokvilnas materiālus, tas liekas pa īstam neparasti,» D. Prīberga nemaz tā uzreiz nevar nosaukt darbu, kam izstādē būtu jāpievērš vislielākā vērība. Katram tas būs savs. Izstādē pat vīrieši ņemot no kabatām tālruņus, lai kādu mežģīņotu ideju nofotografētu.