Atšķirīga situācija
Uzņemšanas rādītāji ir tādi kā prognozēts, atzīst Dienas aptaujāto augstskolu pārstāvji. Latvijas universitāšu sniegtie dati liecina, ka dažādās augstskolās aina ir atšķirīga. Piemēram, Daugavpils Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei uzņemto studentu skaits pēdējos gados «lēkājis» - vienu gadu bijis augstāks, citu gadu zemāks. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) pusotras nedēļas laikā Dienai precīzus datus nesniedza, tomēr augstskolas rektors Ivars Knēts stāsta, ka šāgada rādītāji ir līdzīgi kā pērn. Latvijas Universitātei (LU) ir salīdzinoši nebūtisks, tomēr pakāpenisks uzņemto studentu skaita kritums, savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) un Liepājas Universitātei (LiepU) pēdējos gados studentu skaits samazinājies samērā strauji. LiepU pēdējo piecu gadu laikā uzņemto studentu skaits krities pat par vairāk nekā pusi. Publiski pieejamie dati liecina, ka dažās programmās nav izdevies aizpildīt pat valsts apmaksātās vietas. Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra norāda, ka svarīga būs arī oktobrī apkopotā informācija par kopējo studentu skaitu Latvijas augstskolās - esot aizdomas, ka daudzi studenti varētu būt «atbiruši», jo nespējot samaksāt par studijām.
Augstskolu pārstāvji min iemeslu kompleksu, skaidrojot, kāpēc uzņemto studentu skaits tik strauji sarūk - demogrāfiskā situācija, cilvēku ekonomiskais stāvoklis, jauniešu aizbraukšana uz ārzemēm, valsts finansējuma samazinājums. IZM sniegtie dati liecina, ka turpmākajos gados vidusskolu beidzēju skaits saruks tikpat strauji un tas daļai augstskolu nākotnē sola lielas problēmas. Tas vēlreiz aktualizē jautājumu par resursu koncentrēšanu. Uz jautājumu, vai augstskolas pašas pie tā strādājušas, J. Vētra atbild: «Pagaidām nē.» Vājais punkts ir augstskolu sadarbība - lai arī ir izveidotas vairākas starpaugstskolu programmas, kopumā katra cīnās tikai par savu izdzīvošanu. Lielākoties līdzekļu koncentrācija notiek augstskolu iekšienē, tām slēdzot vai apvienojot to neefektīvākās programmas. Tomēr publiski pieejamie dati liecina, ka šogad vairāku augstskolu programmām pieteicies pavisam maz studentu, pat mazāk par 15 cilvēkiem, tomēr tās atvērtas. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) uz jautājumu, vai visās augstskolās ieguldītā valsts budžeta nauda tiek tērēta efektīvi, tikai norāda: «Nevaru atbildēt, jo IZM neatbild par naudas izlietojuma efektivitāti, bet tikai par tiesisko izlietojumu.»
Problēmas ar neklātieni
LU rektors Mārcis Auziņš joprojām uzsver, ka augstskolu Latvijā ir par daudz, jo nepietiek mācībspēku, lai visās varētu nodrošināt labu kvalitāti. Viņaprāt, palīdzēt varētu augstskolu finansēšanas modeļa maiņa, vairāk naudas piešķirot kvalitatīvākajām programmām, ko IZM arī sola darīt. Savukārt reģionu augstskolas norāda, ka svarīgi nodrošināt arī to pastāvēšanu, jo tās sagatavo speciālistus konkrētajam reģionam. LiepU rektors Oskars Zīds un LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs norāda, ka viņu pārstāvētajām augstskolām esot jomas, kurās tās ir spēcīgas. LLU gadījumā tās pat ir «monopoljomas», jo daudzas tās programmas nepiedāvā neviena cita augstskola un tieši šajās programmās arī tikšot koncentrēti ES līdzekļi.
Izteikta lejupslīde ir neklātienes studijām - IZM prognoze liecina, ka šogad šajās programmās uzņemto skaits krities par 70%. A. Mugurēvičs prognozē, ka neklātiene kā studiju forma atmirs un, viņaprāt, jāmeklē jauni veidi, piemēram, kombinējot e-studijas, tālmācību. J. Vētra uzskata, ka neklātienei jāpastāv, vienīgi jāmaina nosacījums, ka šīs studijas ir tikai par maksu, jo neklātienē studē cilvēki, kuri jau ir motivēti studēt konkrētajā programmā, bet to apvieno ar darbu, tāpēc no budžeta vietām šajās programmās varot būt pat lielāka atdeve. Savukārt M. Auziņa ieskatā perspektīvs virziens ir izglītība mūža garumā - proti, vairāk būtu jāstrādā, lai augstskolām piesaistītu arī gados vecākus cilvēkus.
Arī šogad turpinās jauniešu izceļošanas tendence - daudzi vidusskolu beidzēji vēlas izglītoties kādā ārzemju augstskolā. Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova norāda, ka, piemēram, studijas Skandināvijā ir pievilcīgas, jo tur nav jāmaksā studiju maksa, turklāt Skandināvijas augstskolu pārstāvji arī sākuši aktīvi cīnīties par Latvijas jauniešiem, piemēram, braucot pa Latvijas skolām. Viņasprāt, Baltijas valstu premjeriem būtu jānāk ar kopīgu pozīciju un jāuzsver, ka smadzeņu aizvilināšana vairs nevar turpināties - par to esot kaut kas jādod arī pretī, piemēram, veidojot sadarbības programmas ar Latvijas augstskolām.