Vienīgais, kas A. Bērziņu sarūgtinājis, bija tas, ka deputāti nav atbalstījuši viņa piedāvātos grozījumus Satversmē un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzēja palielināt izpildvaras lomu.
«Ievērības cienīgākā Valsts prezidenta runas daļa bija ārpus viņa uzstāšanās, ko Andris Bērziņš teica jau zālē, saņemot ziedus no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces. Tur es visvairāk jutu prezidenta personību,» Dienai sacīja Nacionālās apvienības Visu Latvija!-TB/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Prezidents jau devās laukā no zāles, kad viņu aicināja atgriezties, jo I. Mūrniece (NA), kura bija tērpusies tautas tērpā, vēlējās ar baltām rozēm Saeimas vārdā pateikties A. Bērziņam par sadarbību. Tad bez mikrofona un iepriekš sagatavota teksta A. Bērziņš teica: «Kopā ar šo Saeimu es pilnvērtīgi labi jutos, un šī sajūta jau paliek.»
Līdzīgi vaļsirdīgs Valsts prezidents bija arī pēc tam sarunā ar žurnālistiem. Lūgts skaidrot nekritisko attieksmi pret parlamentu, uzticība pret kuru sabiedrībā nav tik augsta, A. Bērziņš atzina, ka neredz pamatu teikt ko ļaunu par Saeimu. Viņaprāt, tajā ievēlēti stiprākie cilvēki, un nav bijis nekādu lielu kļūdu. Kad prezidentam pavaicāja par plāniem pēc pilnvaru beigām, jo visi priekšgājēji arī pēc prezidentūras bijuši sabiedriski aktīvi, vienīgais, ko A. Bērziņš skaidri zinot, ir vēlme atdot parādu ģimenei. Taču par šo jautājumu vēl neesot domājis, jo līdz amata nodošanai jaunajam prezidentam Raimondam Vējonim 8. jūlijā vēl esot daudz darbu. A. Bērziņš noskaņots arī palīdzēt savam pēctecim pārņemt lietas.
Prezidents uzskata, ka Saeimai tomēr vajadzētu nostiprināt valdības lomu, ko paredzēja viņa iniciatīvas. Iepriekšējā Saeima tās noraidīja, savukārt 12. Saeimā diskusija par to vēl nav bijusi. Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un viņas vietnieks Kārlis Šadurskis atbalsta ierosinājumu likumā noteikt, ka valdībai var izteikt neuzticību tikai tad, kad ir zināms nākamais aicinātais premjera kandidāts. Taču ne viens, ne otrs nebūtu gatavi balsot par to, ka Saeima izsaka uzticību tikai valdības vadītājam, dodot iespēju premjeram pašam izvēlēties ministrus. S. Āboltiņa sacīja: «Prezidenta runa bija viņam raksturīga - lietišķa un pragmatiska, atskaitoties par padarīto.» Taču, viņasprāt, svarīgi, ka A. Bērziņš nav savu popularitāti cēlis uz citu varu rēķina. «Andris Bērziņš ir cilvēks, kuru vara nav samaitājusi un kuram nemaz nav sakāpis galvā,» piebilda K. Šadurskis.
A. Bērziņa pēdējā uzstāšanās Saeimā varētu nepalikt sabiedrības atmiņā kā kaut kas īpašs, toties bija politiķi, kuri vēl atcerējās Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu parlamentam otrā pilnvaru termiņa beigās 2007. gada vasarā. Toreiz prezidente brīdināja: «Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Dāmokla zobens. Tas karājas mata galā, un mēs vēl nezinām, kur un kad tas kritīs. Bet, ja dzīvojam tiesiskā valstī, kaut kad tam būs jākrīt.» Pēc uzstāšanās V. Vīķe-Freiberga promejot vēl pagriezās pret deputātiem un pamāja ar roku, bet neviens no toreizējā Saeimas prezidija pie viņas nesteidzās ar ziediem, kādus tagad saņēma A. Bērziņš. Ziedu paklāju prezidentei Siguldā togad sarūpēja cilvēki no visas Latvijas.