Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Bez apjomīga ES atbalsta ir draudi Ukrainas nākotnei

Mums ir pienākums runāt par Ukrainu. Bez pārlieka starptautiskā politkorektuma un vēlmju domāšanas.

Uz brīdi atcerēsimies, kāpēc Krimu un daļu no Austrumukrainas savā kontrolē ir pārņēmusi Krievija un kāpēc joprojām ir bažas par jaunu ofensīvu. Šī ir cīņa ne tikai par šiem apgabaliem, bet gan par Ukrainu kopumā un citām bijušās PSRS daļām, izņemot tās valstis, kuras ir spējušas pievienoties NATO un Eiropas Savienībai. Krievija vēlas apturēt bijušo PSRS republiku virzīšanos uz Rietumiem un demokrātiskās pārmaiņas tajās. Krievija arī grib, lai Ukraina un citas bijušās PSRS republikas pievienojas Eirāzijas Savienībai un tās muitas savienībai.

Taču, lai to panāktu, tai ir jāpanāk attieksmes maiņa Ukrainā. Ukraina nemainīja vesternizācijas politiku, par spīti ekonomiskajam un politiskajam spiedienam no Krievijas puses, tāpēc pret to tika izmantots militārs spēks. Tāds pats militārais spēks izrādījās efektīvs 2008. gadā un nobaidīja dažas NATO dalībvalstis tā, ka tās atturējās piedāvāt Gruzijai dalības NATO perspektīvas.

Tagad ir ļoti grūti sagaidīt ātru un vieglu risinājumu, kas pārtrauktu Krievijas agresiju Ukrainā. Vai nu Ukrainas valdība atsakās no mēģinājumiem tuvināties ES un pievienojas Eirāzijas Savienībai, vai arī Krievijas valdība atsakās no savām ambīcijām. Tā ir ļoti principiāla konfrontācija bez viegla risinājuma. Es domāju, ka pēdējā iespēja ir daudz mazāk reāla nekā pirmā.

Taču mums jāatceras - ja Ukraina piekāpsies spiedienam un nonāks atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā, palielināsies Krievijas spiediens arī uz Moldovu, Gruziju, Azerbaidžānu un dažām joprojām «ietiepīgām» Centrālāzijas valstīm, piemēram, Uzbekistānu un Turkmenistānu, izdarīt izvēles, kas atbilst Maskavas interesēm.

Paturot to prātā, ir jāpaskaidro, ko ES tiešām vēlas un ko tā ir gatava darīt. Ja ES vēlas, lai Ukraina virzās uz priekšu ar likuma varas un tirgus ekonomikas reformām un nepiekāpjas Krievijas militārajam un citam spiedienam, ir steidzami nepieciešama apņēmīga rīcība. Tai savukārt ir nepieciešams vienprātīgs 28 valstu atbalsts.

Kāda ir Ukrainas ekonomiskā situācija? Krievijas agresija liek tērēt miljonus frontes vajadzībām un palielināt aizsardzības spējas. Simtiem tūkstošu cilvēku ikdienā vairs nestrādā un nedod pienesumu ne Ukrainas ekonomikai, ne savai labklājībai, jo viņi ir vai nu valsts iekšienē pārvietotas personas, vai ir iesaukti militārajā dienestā. Starptautiskās investīcijas Ukrainā ir dramatiski samazinājušās nedrošības un karadarbības bažu dēļ. Tirdzniecības apjomi ar citām valstīm nozīmīgi kritušies. Humānās palīdzības programmas un atbalsts iekšēji pārvietotajām personām prasa nozīmīgus tēriņus valsts budžetā.

Valsts atbalsts saviem pilsoņiem ir samazinājies, komunālo pakalpojumu rēķini pieaug, grivnas vērtība krīt. Tas iepriecina prokrievisko opozīciju. Maskava lolo cerības, ka ekonomiskās problēmas un nabadzība piespiedīs Ukrainu mainīt politiku Krievijai vēlamā virzienā pat bez jaunas militārās ofensīvas.

Kas ES un ASV būtu jādara, lai palīdzētu Ukrainai neatteikties no virzības uz likuma varas valsti un tirgus ekonomiku? Vispirms nepieciešama ātra finansiālā palīdzība. Nesenajā ES Austrumu partnerības samitā Rīgā tika paziņots par 1,8 miljardu eiro aizdevumu kā par kaut ko īpašu. Tas nav pietiekami. Ukrainas premjerministrs ir teicis, ka pašlaik Ukrainai nepieciešami vismaz 25 miljardi eiro. Ukraina ir sākusi lielu privatizācijas programmu, un Rietumu firmām tajā noteikti jāpiedalās, īpaši - enerģētikas sektorā.

Jāļauj Ukrainas pilsoņiem bez vīzām ieceļot ES. Tas rādītu, ka ES uzticas viņiem, sniegtu emocionālo atbalstu. Diemžēl Ukraina to nesaņēma Rīgas samita laikā.

ES ir skaidri jāpaziņo Ukrainai, ka ikviena Eiropas valsts, kas izpilda nepieciešamos kritērijus, var iesniegt lūgumu uzņemt to ES. Pirms gada ES parakstīja ar Ukrainu asociācijas līgumu. Toreiz tika plānots, ka ES valstis būs to ratificējušas līdz Rīgas samitam, taču tā nenotika. Astoņas valstis to nav izdarījušas.

Ja ES politika kaimiņvalstī Ukrainā būs nesekmīga, nav vērts cerēt, ka tā būs sekmīga tālākos reģionos.

*Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?