Ir skaidrs, ka rindas joprojām ir pietiekami lielas un šis jautājums jārisina, taču, piemēram, ja būtu skaidras prognozes par to, kā aina izskatīsies pēc pieciem un vairāk gadiem, varētu labāk izvērtēt, vai pamatotāk patlaban nav ieguldīt aukļu vai privāto bērnudārzu pakalpojumos, nevis jaunu dārziņu izveidē un pat būvniecībā. Taču pašvaldības norāda, ka ir bezspēcīgas - vēlme sekot līdzi prognozēm atduras pret faktu, ka šādas iespējas gluži vienkārši nav.
«Visā pasaulē ir zinātniskie institūti, kas nodarbojas ar šādu prognožu veidošanu, taču Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nekā tāda nav. Mēs nevaram objektīvi runāt par nākotnes rādītājiem,» stāsta demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš uzsver, ka iespējamie attīstības scenāriji ir ļoti dažādi: «Var gadīties tāds variants kā ar Ludzas slimnīcu, ko sauca par modernāko Baltijā - jau būvējot bija nojaušams, ka būs problēmas ar noslodzi, un nu tā stāv tukša.» Viņš arī zināja teikt, ka ap 2020. gadu, iespējams, uz pusi samazināsies potenciālo māmiņu skaits, kas var rezultēties arī lielu jaundzimušo skaita kritumā: «Ap šo laiku pienāks bērnu radīšanas vecums deviņdesmito sākumā dzimušajām sievietēm, kuras piedzima divreiz mazākā skaitā. Taču, ja Latvijas valdība nodrošinās izvērstu nabadzības mazināšanas programmu daudzbērnu ģimenēm, rādītāji var arī nekristies. Ja nekas netiks darīts, kritīsies ātrāk un straujāk, bet, ja piegriezīs vērību, situācija var saglabāties nemainīga. Ir grūti objektīvi spriest bez pētījumiem.»
Valsts neveido vienotu plānu tam, cik bērnudārzu, kad un kur vajadzētu atvērt, visi šie jautājumi gulstas uz pašvaldību pleciem. Lai gan nekādas vērā ņemamas nākotnes prognozes nav pieejamas, atbildīgās iestādes cenšas plānot tālejoši. Piemēram, Liepājā joprojām ir viena no lielākajām pirmsskolas iestāžu rindām, taču pilsētas Izglītības pārvaldes speciāliste Inta Antonova atklāj, ka, novērojot iedzīvotāju skaita kritumu, nolemts neatvērt vienu no iepriekš plānotajiem dārziņiem. Cita situācija vērojama Mārupē, kura arī ierindojas bērnudārzu rindu top3 - veicot iekšējo analīzi, secināts, ka iedzīvotāju skaits strauji pieaug, tāpēc jāatver vēl viens pašvaldības bērnudārzs, kur pirmsskolas izglītību iegūt varēs 280 bērnu.
Pēc Ķekavas Izglītības daļas pārstāves Veras Kļaviņas vārdiem, arī šī pašvaldība cenšas skatīties nākotnē: «Protams, galvenokārt mēs skatāmies uz rindām, taču tiek ņemti vērā arī citi faktori - cik ir piedzimuši, cik ir iedzīvotāju skaits, cik pārceļas pie mums no citām vietām. Mums ir piecu gadu plāns, aptuveni cik bērnudārzu vietu novadam vajadzēs. Skatoties uz rādītājiem, šobrīd plānojam vienu piebūvi. Taču paši nevaram precīzi prognozēt emigrāciju, demogrāfiju, tam būtu jābūt valsts mēroga jautājumam.»
Arī citās pašvaldībās cenšas veikt secinājumus no tagadnes rādītājiem, taču kalt tālejošos plānus tas neatļauj. Atliek vien risināt aktuālos jautājumus un cerēt, ka šībrīža ieguvums būs aktuāls arī pēc desmit gadiem. Lai gan saldo Latvijā joprojām ir negatīvs - mirstība ir lielāka nekā dzimstība.