Igors Pimenovs
Starpetnisko attiecību jautājums nekad nebūs atrisināts galīgi. Nekad nebūs tādas dienas, kad būs pielikts punkts. Tas ir process, kas visu laiku ir jātur uzmanības centrā. Tāpēc ir nepieciešams etnopolitikas jaunais posms, kurā esmu gatavs piedalīties. Negribētu piekrist kategoriskam apgalvojumam, ka mums Latvijā ir etniskā spriedze. Saprotu, šāds iespaids var rasties, lasot marginālus komentārus portālos, bet tā nav. Tomēr - un to es īpaši pasvītrotu - atbildībai vienmēr ir jābūt politiķu rīcībā. Referendums parādīja problēmu - tagad visi redz, ka karalis ir kails. Tagad daudz «uzvarētāju» saradies abās pusēs. Drīzāk abās pusēs ir zaudējumi. Es saprotu latviešus, kuri grib nostiprināt savu valodu. Tomēr no kurienes pēc 20 neatkarības gadiem latviešos ir tādas bailes, kas ir iemesls šai kategoriskajai nostājai pret divvalodību? Kāpēc tomēr ir tik daudz iedzīvotāju, kas grib krievu valodu par otru valsts valodu?