Ingrīda Circene
1. Drīzāk tā ir cilvēku nevēlēšanās pazemināt savas dzīves standartu - atteikties no karjeras iespējām, arī no sabiedriskās dzīves. Izplatītas ir bažas, ka bērniņa ienākšana ģimenē iet soli solī ar ienākumu sarukšanu.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka Latvijā rūpes par bērnu audzināšanu lielākoties uzņemas sievietes. Manuprāt, Skandināvijā ir augstākā dzimstība Eiropas Savienībā tieši tāpēc, ka tur sieviešu un vīriešu atbildība ģimenē ir līdzsvarota. Vīriešiem vienlīdz liela loma ir gan bērnu kopšanā, audzināšanā un izglītošanā, gan arī mājas darbos.
2. Vērojot sabiedrībā notiekošos procesus, var secināt, ka mazinājusies vīriešu loma ģimenē, to apliecina fakts, ka aizvien vairāk bērnu dzimst nereģistrētās laulībās. Strādājot slimnīcā un uzklausot gados jaunas sievietes, kā viens no argumentiem, kāpēc viņas neizšķiras par bērnu radīšanu, visbiežāk minēta attiecību nestabilitāte. Sievietes atzīst, ka ar vīrieti ģimenē nevar rēķināties un viņas vienas nav gatavas uzņemties pilnu atbildību par bērnu audzināšanu.
3. Jā, valsts un pašvaldības atbalsts var būt izšķirošs daudziem pāriem, kas plāno ģimenes pieaugumu. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz daudzbērnu ģimenēm, tām piemērojot nodokļu atlaides. Tikpat nozīmīgs ir bērnudārza pieejamības jautājums. Taču šo jautājumu nevar reducēt tikai uz finansiāliem apsvērumiem. Ja stimuls bērnu radīšanai būtu tikai finanses, pēckara laikā Latvijas teritorijā nebūtu tik augsti dzimstības rādītāji. Augstāks dzīves līmenis nebūt nenozīmē arī vairāk bērnu. Tam apliecinājums ir demogrāfiskā situācija rietumvalstīs.
4. Demogrāfisko situāciju valstī nosaka ļoti daudz faktoru. Ekonomiskā nestabilitāte vairāku gadu garumā ģimenēm neļāva rēķināties ar pastāvīgiem ienākumiem, taču tieši finansiālie apsvērumi var būt stimuls, lai ģimene izšķirtos par otrā un nākamā bērna radīšanu. Tomēr atcerēsimies, ka mums ir simtiem pāru, kas ļoti vēlas bērnus, taču to nespēj veselības problēmu dēļ. Šeit liela nozīme ir arī attieksmei pret sevi un savu veselību. Bieži vien neauglību izraisa nepareizs dzīvesveids - kaitīgi ieradumi, mazkustīgs dzīvesveids un stress.
5. Demogrāfijas jautājumu risināšana prasa kompleksu pieeju. 2012. gadu pasludinot par Mātes un bērna veselības gadu, demogrāfijas jautājumu esam apņēmušies risināt no reproduktīvās veselības viedokļa skatpunkta. Reproduktīvā veselība jāuzlūko nevis kā atsevišķs posms, bet kā cikls no bērna dzimšanas līdz nākamās paaudzes radīšanai. Turpmākajos trīs gados Veselības ministrija plāno īstenot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu, īstenojot pasākumus trīs virzienos: mātes un bērna veselības uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā.
Ilmārs Mežs
Demogrāfs
1. Tā gandrīz varētu teikt par visu Eiropu vai pat par visām tām valstīm, kuras ir bagātākas par pasaules vidējo nabadzības rādītāju. Arī ja Latvijas vai Eiropas vidējo ģimeni apbērs ar naudas kaudzi, tai nebūs ne septiņi un pat ne pieci bērni - tikai divi vai maksimums trīs. Es tomēr nedomāju, ka cilvēki kļuvuši egoistiskāki, drīzāk izvēles iespējas, kādu agrāk nebija. Agrāk, ja pāris vēlējās dzīvot kopā, viņiem dzima bērni, ģimenes plānošana ienāca tikai pamazām, galu galā bērni arī «noderēja saimniecībā» un visbeidzot bija apgādnieki vecumdienās. Tagad ir izvēle - kāpēc man vajag tādas neērtības, es labāk baudīšu dzīvi un naudu ieguldīšu savās personīgajās izklaidēs.
2. Tam jāpiekrīt - arī man starp paziņām ir daudz vairāk brīvu jauku sieviešu, kas vēlētos attiecības un ģimeni, nekā tādu vīriešu. Pārāk daudzi latviešu vīrieši ir pudeles varā. Bet visi tie, kuriem roka sniedzas pēc pudeles, - atcerieties, katrs trešais no jums šīs pašas pudeles dēļ ar laiku taps nespējīgs ģimenei, bērniem un attiecībām! Daudzviet pasaulē dzeršana parasti ir minimālā apmērā, drīzāk kā līdzeklis jaukākam skatam uz dzīvi, pat romantiskākām attiecībām, kā papildu odziņa varbūt ikdienišķajā rutīnā, bet mums daudzi nejūt mēru, tas bieži izvēršas par kārtīgu plostu, pēc kura paģirās neatceras, pat ar ko nakts pavadīta un kas tajā notika.
3. Tas pats intervētais beigās atzīst, ka viņš nemaz nevēlas ģimeni un bērnus, līdz ar to tie 1000 lati varbūt ir tāds nereālas latiņas uzstādījums, uz ko vienmēr varēs novelt vainu par ģimenes un bērnu trūkumu. Ja tas tā būtu, Latvijā dzimtu 10 reižu mazāk bērnu nekā tagad. Lieli maldi ir tie, ka bērniem būtu svarīgs vecāku nodrošinājums - lielākoties no bērnības viņiem pietiks pat ar minimālu iztiku un lētiem apģērbiem, bet lai būtu kopā ar abiem vecākiem! Laimīgai bērnībai nevajag dārgas mantas, bet vecāku ikdienas uzmanību un citu bērnu sabiedrību. Tikai bieži vecāki, nespējot veltīt bērnam uzmanību, atpērkas ar dārgām mantām un šo mantu kultu iemāca saviem bērniem. Īpaši nožēlojams ir viedoklis, ka «svarīgi, lai mans bērns nebūtu nabadzīgākais klasē».
Dzīvokļa trūkumu gan es minētu kā nopietnu šķērsli, kāpēc mūsu jaunieši mazāk precas. Tā nu cilvēks ir iekārtots, ka ap 20 gadiem viņiem vajadzētu doties dzīvot pastāvīgā dzīvē, un to ir ļoti grūti izdarīt, ja jaunie un vecāki ir spiesti dzīvot kopā vienā mazā dzīvoklī. Tāpēc gudri ir tie vecāki, kuri palīdz jaunajiem pašiem pēc iespējas dzīvot neatkarīgi.
4. Vispirms ļoti nevēlamas bija iepriekšējo valdību koruptīvās prioritātes. Liela daļa svarīgo lēmumu tika pieņemti nevis vērtējot, vai to vajag tautai, bet vai tas palīdzēs barot partijām pietuvināto cilvēku melnos makus. Tāpēc arī tik daudz bērnudārzu tika privatizēti, un tagad to trūkst... Tagad pamazām korupcijas vēzis atkāpjas, taču lēmumu pieņēmēji ir krituši otrā grāvī - viņi redz tikai divas trīs savas darbības kvalitātes mērauklas - sabalansētu budžetu un Māstrihtas kritērijus -, bet neiedziļinās savu lēmumu sociālajās blaknēs un tālākās nākotnes sekās.
5. Ļoti vienkārši - nokopēt Igaunijas valsts budžetu un cieši sekot tās izvēlētajām proporcijām. Nopietni - kamēr Latvijas valsts neieguldīs savās jaunās ģimenēs papildu vismaz 100 miljonus latu ik gadu, kā tas ir Igaunijā, tikmēr uz demogrāfiskās situācijas normalizēšanos mums nav cerību! No konkrētiem pasākumiem minēšu garantētas vietas bērnudārzos visiem bērniem no viena vai pusotra gada vecuma, par brīvu viss bērnu izglītības process - sākot ar brīvpusdienām, skolas grāmatām, piederumiem un transportu uz skolu. Trešais ir neapliekamā minimuma dubultošana par apgādājamiem.
Valdis Dombrovskis
Premjers (Vienotība)
Atbildēja, neievērojot jautājumu secību.
Nenoliedzami demogrāfiskā situācija ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas nācijas nākotnei, ko nav iespējams atrisināt ar valdības vai Saeimas lēmumu. Tā pārvarēšana ir atkarīga no visas sabiedrības.
Cilvēkiem, kuri vēlas ģimeni un bērnus, svarīga ir pārliecība par drošību un stabilitāti gan individuālā līmenī, gan valstiski. Tādēļ valsts uzdevums ir ar ilgtermiņā vērstu politiku nodrošināt apstākļus ekonomiskajai attīstībai, darbvietu pieejamībai, ienākumu pieaugumam. Pastāvot šādai videi, Latvijā atgriezīsies arī tie iedzīvotāji, kuri darba meklējumos izbraukuši uz dzīvi ārzemēs, - to jau piedzīvojām 2006.-2007. gadā, kad straujas ekonomikas un ienākumu izaugsmes apstākļos emigrācijas plūsma samazinājās un daļa aizbraukušo sāka atgriezties. Krīze šo plūsmu atkal pavērsa atpakaļ, taču tas skaidri izgaismoja šo tendenci - redzot izaugsmi un stabilitāti, aizbraukušie iedzīvotāji labprātāk pieņem lēmumu par atgriešanos Latvijā.
Tikpat svarīgi ir atrisināt praktiskus šķēršļus, kas ģimenes kavē pieņemt lēmumu par pēcnācējiem, piemēram, problēmas ar bērnudārzu pieejamību.
Ir skaidrs, ka ģimenēm, kuras ar pirmo bērnu ir sastapušās ar šādām problēmām, mazinās motivācija domāt par nākamajiem bērniem. Tāpēc šis ir viens no jautājumiem, kam pievērsusies Demogrāfijas lietu padome. Rosināšu valdību lemt par 23 miljonu piešķiršanu bērnudārzu pedagogu algām, tas, sadarbojoties ar pašvaldībām, ļaus šajā jomā panākt būtiskus uzlabojumus.
Demogrāfijas lietu padome strādā pie virknes citu praktisku jautājumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un ģimeņu atbalstam - NĪN atlaides daudzbērnu ģimenēm, brīvpusdienas bērniem sākumskolās, valsts programma iedzīvotāju reproduktīvās veselības uzlabošanai u. c. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, atsevišķās jomās jau pašlaik Latvijā ir krietni lielāks atbalsts ģimenēm nekā citur, piemēram, 18 mēnešu ilgais bērna kopšanas atvaļinājums. Demogrāfijas jautājumi noteikti ir viena no svarīgākajām valdības prioritātēm, tāpēc turpināsim darbu, lai šo atbalstu nostiprinātu un paplašinātu.
Latvijai ir svarīgi saglabāt saikni gan ar tiem pilsoņiem, kuri pašlaik dzīvo ārzemēs, gan ar viņu bērniem. Piemēram, Īrijā kopš 2005. gada Latvijas pilsonībā reģistrēti jau gandrīz 3000 bērnu. Viens no pamatnosacījumiem šīs saiknes saglabāšanā ir pilsonība, tāpēc notiek darbs, lai ārvalstīs dzimušajiem bērniem, kas saņēmuši šīs valsts pilsonību, būtu iespēja saņemt arī Latvijas pilsonību. Kopā ar NVO sagatavoti priekšlikumi par latviešu kultūras un izglītības pieejamību ārvalstīs, piemēram, finansiāls atbalsts svētdienas skolām Īrijā un Lielbritānijā.
Liela loma ir sabiedrības attieksmei un nācijas identitātei, kultūrai, vērtībām. Ja sabiedrībā būs skaidri izteikta pozitīva attieksme pret bērniem, ģimenēm un bērnu audzināšanu, tas pozitīvi izpaudīsies arī demogrāfiskajās tendencēs.