Saskaņā ar to organizācijas, kas atzītas par «nevēlamām», var aizliegt, bet Krievijas pilsoņiem, kas tajās darbojas, draud līdz pat sešiem gadiem cietumsoda.
Pasludina par nevēlamu
Krituši 2300 ukraiņu
Kopš pagājušā gada, kad Austrumukrainā sākās cīņas ar promaskaviskajiem separātistiem, krituši aptuveni 2300 ukraiņu karavīru, otrdien paziņoja Ukrainas bruņoto spēku vadība. Vēl 273 karavīri skaitās bez vēsts pazuduši, no kuriem aptuveni 40% varētu atrasties gūstā, bet atlikušie 60%, visticamāk, esot krituši. «Tādējādi mēs lēšam, ka 70-80 militārpersonu atrodas gūstā, bet pārējie diemžēl ir gājuši bojā,» teikts paziņojumā.
Turcija pārtrauc miera procesu
Turpināt miera procesu ar kurdu kaujiniekiem nav iespējams, otrdien paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vienlaikus norādot, ka politiķiem, kuriem ir saites ar «teroristu grupējumiem», būtu jāatņem tiesiskā imunitāte. «Mēs nevaram turpināt miera procesu ar tiem, kas apdraud nacionālo vienotību un brālību,» sacīja R. T. Erdogans. Pamiers starp Ankaru un kurdu separātistu bruņoto grupējumu Kurdistānas Strādnieku partiju tika noslēgts 2013. gadā. Lai gan tas visu laiku bija ļoti trausls, abas puses to centās ievērot.
Lepens tiesā uzvar meitu
Bijušais Francijas galēji labējās partijas Nacionālā fronte (FN) līderis Žans Marī Lepens otrdien guvis uzvaru tiesā pret paša meitu - FN līderi Marinu Lepenu. M. Lepena šomēnes ierosināja FN biedru nobalsošanu ar pasta starpniecību, lai mainītu FN statūtus un atņemtu iepriekš no partijas izslēgtajam Ž. M. Lepenam goda priekšsēdētāja statusu. Lepens seniors vērsās tiesā, kas lēma, ka nobalsošana ir apturama. FN spriedumu pārsūdzēja augstākā instancē, taču arī tā otrdien atstāja spēkā iepriekšējo lēmumu.
(LETA)