Ja ar demokrātiju domāta «muļķa mētāšana», nespēja atbrīvoties no slaistiem un visatļautība, tad var tikai piekrist, lai gan minēto netikumu apzīmēšanai nevajadzētu lietot demokrātijas vārdu. Bet, ja disciplīnas pastiprināšana būs iegansts, lai izskaustu kritiķus un normālu diskusiju sistēmas iekšienē, tad tas neiepriecina. Ja sistēmā kārtību papildinās nostāja «es esmu priekšnieks, tādēļ man taisnība», tad daudz piesauktā morālā gaisotne policijā neuzlabosies. Pareizajam mērķim nevajadzētu būt piesegam vadītāju autoritāram darba stilam. Jo var jau gadīties, ka šie vadītāji ir ģēniji un kristālskaidri, tomēr kļūdīties ir cilvēcīgi. Ja neviens neuzdrošināsies pīkstēt pretī, tad kļūdas padziļināsies.
Māris Zanders