arhitektūras kritiķe
Pēckara modernisma, kas ir arī t. s. padomju mantojums, aizsardzība Latvijā atšķirībā no citām valstīm nav norma, tāpēc visi mēģinājumi piešķirt kādai ēkai pieminekļa statusu vai pasargāt to no nojaukšanas parasti ir lielāka vai mazāka histērija.
Ir svarīgi saprast, kas ar aizsardzību tiks sasniegts. Uzskatu, ka to ēku, kuras sargā valsts, uzturēšanai ir jābūt subsidētai un tām ir jābūt publiski pieejamām vismaz dažas reizes mēnesī. Arhitekta Modra Ģelža vasarnīcas gadījums ir simpātisks, jo, protams, mazu ēku ir vieglāk uzturēt un saglabāt kā vienotu arhitektūras un interjera kompleksu.
Man būtiski šķiet īpašu uzmanību pievērst Martas Staņas projektētajam Dailes teātrim, kas ir milzīga valsts nozīmes publiska būve un kas būtu jāturpina savest kārtībā piemineklim atbilstošā statusā, piemēram, veicot apkārtnes labiekārtošanu un attīstot to par saistošu Baltijas modernisma arhitektūras tūrisma objektu.