Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Bija pie velna, atgriezās pie Dieva

Visa Čīle un pasaule nopūtās, izplūda prieka asarās, un daudzi pateicās Radītājam pēc tam, kad naktī uz trešdienu virszemē parādījās raķetei līdzīgā metāla glābšanas kapsula Fēnikss, kurā atradās Florensio Avaloss - pirmais no 33 kalnračiem, kas atgriežas no vairāk nekā divus mēnešus ilgā ieslodzījuma 700 metru dziļumā. Viņu sagaidīja ne tikai ģimene, bet arī Čīles prezidents Sevastjans Pinjera, kurš kalnraču izglābšanu nodēvēja par Dieva brīnumu un neslēpa lepnumu, ka šādos brīžos čīlieši var būt vienoti.

Lai gan pašlaik valda eiforija, dažas balsis caur sajūsmas spiedzieniem brīdina, ka līdz ar izglābšanu šo vīriešu dzīve, visticamāk, neatgriezīsies kādreizējās sliedēs. Viņi tuvākajās nedēļās tiks iemesti pastiprinātā pasaules uzmanības centrā, bet dažs pēkšņi nokritušās slavas nastu varētu neizturēt.

Iegājuši vēsturē

Ar pastiprinātās uzmanības nepatīkamo pusi jau iepazinās F. Avalosa ģimene. Brīdi pirms Florensio izkāpšanas no glābšanas kapsulas, lai apkamptu dēlu un sievu, Avalosu ģimenes telti, kurā atradās viņa māte un tēvs, no visām pusēm ielenca kameras un žurnālisti. Taču, kad F. Avaloss parādījās virszemē, kalnraču ģimeņu telšu apmetnei sagaidot viņu ar ovācijām un aplausiem, žurnālisti visi kā viens metās uz priekšu, lai iemūžinātu vēsturisko brīdi.

Žurnālisti grūstījās, lai pirmie paspētu intervēt Avalosa vecākus Alfonso un Mariju, iedunkājot tos, kuri gadījās ceļā, un citus gandrīz nogāžot zemē. Ģimene atkāpās, un pārbiedētā Marija dusmās sita tuvumā esošajiem žurnālistiem ar Čīles karogu, ko viņa turēja rokās. Taču žurnālistu pūlis neapstājās, salaužot savā ceļā mēbeles un pilnībā sagāžot ģimenes telti. Divi Čīles policisti noskatījās uz notiekošo, taču neiejaucās, līdz beidzot žurnālistu pūlis izklīda, vēsta AFP.

Aptuveni stundu pēc F. Avalosa izcelšanas virszemē parādījās otrais izglābtais - Mario Sepulveda -, kurš savu prieku par atgriešanos pie ģimenes atzīmēja ar skaļiem saucieniem vēl glābšanas šahtā esot. Pēc izkāpšanas no kapsulas viņš apskāva un noskūpstīja sievu, bet tad izvilka no somas vairākus akmeņus un vienu no tiem uzdāvināja valsts prezidentam. Pirms nokļūšanas mediķu rokās saviļņotais M. Sepulveda pieskrēja pie netālu esošajiem cilvēkiem, lai vienotos kopīgā dziesmā. «Domāju, ka esmu piedzīvojis vienreizēju laimi,» vēlāk īsā intervijā sacīja kalnracis. «Es biju ar Dievu un velnu. Un nokļuvu pie Dieva.»

Pirmajās stundās pēc glābšanas darbu sākšanās no zemes dzīlēm tika izcelti arī jaunākais un vecākais iesprostotais. 19 gadu vecais Džimmijs Sančess Sanhosē zelta un vara raktuvēs bija nostrādājis tikai piecus mēnešus, kad 5. augustā tās iebruka. 63 gadu vecais Mario Gomess bija cilvēks, kura rakstīto zīmīti 17 dienas pēc raktuvju iegrūšanas izcēla glābēji un pēc kuras uzzināja, ka ar 33 vīriem viss ir kārtībā. Viņš pirmo reizi kalnrača āmuru lika lietā jau 12 gadu vecumā.

Pēc pirmo kalnraču izcelšanas S. Pinjera paziņoja, ka «brīžos, kad Čīle ir vienota, mēs esam spējīgi veikt lielas lietas». «Šī valsts ir nodemonstrējusi savu patieso dvēseli, parādījusi, uz ko tā ir spējīga, kad sastopas ar briesmām,» sacīja prezidents, kurš stājās amatā šāgada martā, dažas nedēļas pēc februārī notikušās spēcīgās zemestrīces, kas laupīja vairāk nekā 500 cilvēku dzīvību. Arī šoreiz viņš nodemonstrēja fantastiskas līdera dotības, jo daudz palīdzēja, lai iesprostotie kalnrači tiktu nogādāti drošībā.

33 vīri atradās pazemē 69 dienas, tādējādi iekļūstot vēsturē ar faktu, ka ir visilgāk izdzīvojušie raktuvēs iesprostotie kalnrači. 2009. gadā pēc ogļraktuvju aizgrūšanas Guidžou provincē Ķīnā trīs strādnieki pazemē pavadīja 25 dienas. Savukārt 2006. gadā divi Austrālijas kalnrači tika izglābti pēc tam, kad aptuveni divas nedēļas bija iesprostoti tūkstoš metru dziļumā zelta raktuvēs Tasmanijā.

Viss vēl priekšā

Glābšanas darbi trešdien notika bez aizķeršanās, tādēļ katra glābēja nogādāšana augšā aizņēma aptuveni 40 minūšu. Pats 620 metru garais ceļš augšup ilga aptuveni 15 minūtes, glābšanas kapsulai kustoties ar ātrumu metrs sekundē, vēsta Reuters. Nepieciešamības gadījumā ātrumu varēja palielināt līdz trīs metriem sekundē. Nepiepildījās arī sākotnējās bažas, ka pacelšanas un nolaišanas laikā kapsula varētu stipri grīļoties un sabojāt trosi, ar kuru tā tika vilkta.

Pēc pirmo 15 kalnraču izvilkšanas 12 stundu laikā parādījušās cerības, ka pēdējais iesprostotais svaigu gaisu varētu ieelpot jau ceturtdienas pēcpusdienā, nevis piektdien no rīta, kā tika prognozēts iepriekš. Čīles veselības ministrs Haime Manališs paziņoja, ka visu tobrīd izglābto veselības stāvoklis ir apmierinošs, tādēļ nav bijis nepieciešams nevienam no viņiem uzreiz sniegt specifisku medicīnisko palīdzību. Tomēr pēc tikšanās ar tuviniekiem viņi tika nogādāti uz slimnīcu netālajā Kopjapo pilsētiņā, kur viņiem mediķu uzraudzībā būs jāpavada divas dienas.

Čīles valdība solījusi, ka par varonīgajiem kalnračiem rūpēsies vēl vismaz pusgadu vai arī tik ilgi, līdz būs droša, ka katrs no viņiem ir spējis pilnvērtīgi atgūties pēc lielā pārdzīvojuma. Līdz šim ar iesprostotajiem ir strādājuši psihologi, kas viņus sagatavoja arī gaidāmajai sabiedrības un mediju uzmanībai, tomēr arī vislabākais treniņš nevar palīdzēt tikt galā ar gaidāmo slavu un galvu reibinošajiem finansiālajiem ieguvumiem.

Pirmajās dienās izglābtos un viņu ģimenes locekļus medīs visas pasaules mediji, lai uzzinātu ik detaļu par divus mēnešus ilgo dzīvi pazemē un, iespējams, iegūtu arī kādus skandalozus faktus. Jau tagad viņiem esot saplānotas vairākas tikšanās ar Čīles augstākajām amatpersonām, viņus pie sevis gribēs redzēt slavenie televīzijas sarunu šovi. Arī vairākas izdevniecības un filmu studijas jau piedāvājušas ienesīgus kontraktus.

Daudzi M. Sepulvedu, kurš pēc izglābšanas izcēlās ar atraktivitāti, jau iepriekš saskatījuši televīzijas personības talantu. Tomēr trešdien viņš šo ideju pilnībā noraidīja. «Vienīgā lieta, ko es no jums prasu, neizturieties pret mani kā pret mākslinieku vai žurnālistu, bet kā pret vienkāršu kalnraci,» sacīja M. Sepulveda. «Es piedzimu kā kalnracis un nomiršu kā kalnracis.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?