Dabas Diena noskaidro, kā atpazīt bioloģiski vērtīgu pļavu un kādas ir tās ekoloģiskās funkcijas.
Palīdz indikatorsugas
Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vecākā ekoloģe Laura Grīnberga stāsta - bioloģiski vērtīgs zālājs ir dabiska pļava, kura veidojusies sen neartās platībās, ir neielabota, nemēslota, ekstensīvi apsaimniekota un kurā vērojama liela augu sugu daudzveidība - uz vienu kvadrātmetru no 30 līdz pat 60 sugām. Kultivētajos zālājos vai atmatās šāda daudzveidība nav vērojama, tajos aug ne vairāk par 20 sugām. Tomēr noteicošais nav tikai augu sugu skaits, bet arī veids - ir izveidots saraksts, kurā ir 55 indikatorsugas, pēc kurām tiek noteikts, vai pļava saucama par bioloģiski vērtīgu zālāju. Ja pļavā ar vairāk nekā dažiem eksemplāriem pārstāvēta, piemēram, sviesta pika, Eiropas saulpurene, bezdelīgactiņa, mārsils, dzegužpirkstīte, naktsvijole, gaiļbiksītis vai kāds cits no sarakstā atrodamajiem augiem, tad ir pamatots iemesls domāt, ka pļava ir dabiska. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ir izstrādājuši metodiku, kā noteikt un atpazīt bioloģiski vērtīgas pļavas. Dabiskās pļavas ir atšķirīgas - tās var būt sausas un atrasties priežu mežu ielokos vai kāpu teritorijās, tās var būt arī palieņu pļavas kādas upes krastā vai mēreni mitras ganības, un šie aspekti ietekmē indikatorsugu daudzumu.
Bioloģiski vērtīgās pļavas ir nozīmīga dzīvotne dažādām sugām - augu daudzveidība nodrošina dzīvesvietas plašam skaitam kukaiņu un zirnekļu sugu, kā arī specifiskām gliemežu sugām, līdz ar to šādās pļavās ir barības bāze dažādiem putniem un zīdītājiem - tā ir vesela ekosistēma. Bezmugurkaulnieku sugu, kas saistītas ar bioloģiski vērtīgām pļavām, ir vairāk nekā tūkstotis, ja zaudēsim šādas pļavas, tad zaudēsim arī daudzas no šīm sugām, jo ir kukaiņi, kas specifiski saistīti ar kādu konkrētu augu, piemēram, mārsila zilenītis barojas un dēj oliņas tikai uz mārsiliem, kas ir viena no bioloģiski vērtīga zālāja indikatorsugām. Aizsargājamais grīšļu ķauķis ir viena no tām putnu sugām, kas ir jau gandrīz izzudusi Latvijā, jo tas dzīvo dabiskās palieņu pļavās, kur no augiem dominē grīšļi, bet šo pļavu vairs nav daudz.
Gardāks piens, vairāk ārstniecības augu
Ģeogrāfijas doktore, docente Solvita Rūsiņa, kas kā eksperte piedalās projektā NAT-PROGRAMME un strādā pie Zālāju biotopu apsaimniekošanas vadlīniju izstrādes, uzsver - ir svarīgi šādus zālājus uzturēt tieši ekoloģisko funkciju dēļ. Neskatoties uz to, ka dabiska pļava jeb zālājs ir mazražīgs no lauksaimnieka viedokļa, salīdzinot ar kultivētu zālāju, tas ir izdevīgāks, jo ir pašpietiekams - raža būs mazāka, bet prognozējama. Pēdējos gadus Eiropā ir veikti daudzi pētījumi par lopbarību un noskaidrots, ka dabisko pļavu zāle ir daudz bagātāka ar bioloģiski aktīvām vielām, līdz ar to piens, ko iegūst no govs vai kazas, kas ir ēdusi šādu zāli, ir bioloģiski vērtīgāks nekā tāds, kas iegūts intensīvajā lauksaimniecībā. Turklāt mainās arī garšas un smaržas īpašības produktiem, piemēram, sieram, ko iegūst no šāda piena. Kā piemēru Solvita Rūsiņa min Alpu siera ražotājus, kuri gan simbolikā, gan mārketingā iekļāvuši dabisko pļavu, uzsverot tās vērtību. Dabisko pļavu augu sugas daudz izmantotas selekcijai - gan lopbarības, gan krāšņumziedu. Dabiska pļava, piemēram, upes krastā darbojas arī kā buferis, kas pasargā ūdeņus no lauksaimniecības zemju noteku piesārņojuma, regulē barības vielu nokļūšanu ūdenī, kā arī pasargā no erozijas. Turklāt dabisks zālājs daudz labāk nekā mežs uztver organisko vielu plūsmu.
Bioloģiski vērtīgas pļavas ir bagātīgs ārstniecības augu avots, tās ir labas ganības bitēm, turklāt augi nav mēsloti ar minerālmēsliem, tātad ir teju ekoloģisks produkts. Aptuveni puse no augiem, kas atrodami dabiskajās pļavās, ir aizsargājami augi, kas sevišķi jāsaudzē, jo tie spēj augt tikai dabiskos apstākļos. Neaizvietojama ir šādu pļavu kultūrvēsturiskā nozīme, abas speciālistes uzskata, ka dabiskās pļavas nozīmības ziņā ir līdzvērtīgas jebkuram arhitektūras piemineklim, tā ir vieta, kur roku rokā darbojas cilvēks un daba, folklorā ar to saistītas dažādas paražas, ticējumi, nozīmīgu lomu pļava ar tās estētisko un materiālo bagātību spēlē vasaras saulgriežu jeb Līgo svētku norisē. Visas bioloģiski vērtīgās pļavas, kas atrodas Latvijā, ir apdraudētas un ietilpst Eiropas aizsargājamo biotopu sarakstā. Liela daļa no tām ir apzinātas, gan pateicoties pētnieku entuziasmam, gan tāpēc, ka zemnieki, kuru īpašumā atrodas dabiskie zālāji, par to uzturēšanu un apsaimniekošanu tradicionālā veidā var saņemt valsts maksājumus.