Taču no Sabiras stāstītā var secināt, ka šāda veida izteikumiem nav realitātes seguma, jo ārkārtas situācijās no pensionāru ikdienā godinātā bezmaksas pārvadātāja, kā arī galvaspilsētas sociālās sistēmas labums ir mazs un cietušā cilvēka veselība lielā mērā kļūst atkarīga no tuvinieku maksātspējas, aktivitātes un tiesību pārzināšanas.
«Manas vecmāmiņas vietā varēja būt jebkurš - ģimenes apgādnieks darbspējas vecumā, māmiņa ar mazu bērnu klēpī, kam šāds kritiens būtu varējis beigties ne mazāk traģiski. Turklāt mana vecmāmiņa nav nekāda pieneņpūka - viņa sver ap 100 kilogramu, tāpēc ir pamatotas bažas, vai jaunie autobusi atbilst drošības prasībām, ja jau cilvēks, autobusam strauji bremzējot, ar tādu inerci izkrīt no sēdvietas!» saka Sabira. Liktenīgajā dienā viņas astoņdesmitgadīgā vecmāmiņa 53. maršruta jaunajā Solaris autobusā nobraukusi tikai dažas pieturas, sēžot uz atlokāmā krēsla zonā, kas paredzēta invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Taču pirms kāda krustojuma, lai izvairītos no sadursmes ar priekšā ceļu nogriezušo automašīnu, autobusa šoferis sabremzējis tik strauji, ka Gaļina burtiski aizlidojusi dažus metrus līdz vadītāja kabīnei.
Tālākais bijis kā sliktā sapnī - šķembains gūžas kaula lūzums, riskanta operācija un neiepriecinošās ārstu prognozes, vai pensionētā kundze jebkad atkal spēs patstāvīgi pārvietoties, jo viņas vecumā traumas dzīstot lēni. Pašlaik Gaļina teju pēc mēneša, kas pavadīts slimnīcā, spiesta līdz pat pusgadam mājās pavadīt guļošā stāvoklī, turklāt līdz šim ņiprā kundze, kura savos darbspējas gados kā celtņa operatore būvējusi nozīmīgus Rīgas infrastruktūras objektus, ieslīgusi depresijā, jo nespēj samierināties ar likteņa pavērsienu, kas noticis RS transportlīdzeklī. Viņas aprūpēšanai jāalgo kopēja, arī fizioterapeits, un izmaksas ir uz tuvinieku pleciem. «Kā man pavēstīja šī negadījuma izmeklētāja Valsts policijā (VP), uz finansiālo kompensāciju varam cerēt tikai pēc vainīgā noskaidrošanas. Viņa uzreiz brīdināja, ka tas var aizņemt pat gadu, bet esot arī iespējams, ka vainīgo atrast neizdosies un lieta tiks izbeigta. Savukārt RS piedāvā rakstīt iesniegumu, ko izskatīs mēneša laikā, taču arī viņi rīkosies tikai pēc tam, kad izmeklēšanu būs beigusi policija,» norāda Sabira.
Virsbūve svarīgāka
Pirms kāds laika RS organizējusi kampaņu Turies!, lai samazinātu traumatisma pakāpi sabiedriskajā transportā. Iedzīvotāji toreiz gan ironizēja, ka kampaņa vajadzīga RS šoferiem - Tu neved malku!. Arī Sabirai pēc visa notikušā par iepriekšminēto ir viedoklis: «Pirmkārt, jaunajos autobusos ir sēdvietas, kurās turēšanās nav iespējama, ja vien neveic akrobātiskas kustības vai kaut kādā veidā neiekrampējas sēdeklī. Tur, kur pirms kritiena sēdēja mana vecmāmiņa, nebija neviena atbalsta stieņa, un straujas bremzēšanas rezultātā traumas ir neizbēgamas. Otrkārt, es pati kā automobiļa vadītāja pilsētas satiksmē piedalos jau desmit gadu un zinu, cik liela nozīme ir distances ievērošanai. Ja jau šoferim nācās tik strauji bremzēt, pēc visa spriežot, viņš neievēroja drošu distanci un bremzēja, lai nesaskādētu autobusu, taču nedomāja par bīstamību, kas rodas pasažieru salonā.»
Gaļinas «lidojumu» fiksēja autobusā ierīkotās videonovērošanas kameras, kuru ieraksts nodots VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojam. VP inspektori, pateicoties personalizēto e-talonu sistēmai, sazinājušies ar aculieciniekiem. Sabira atklāj policijas izmeklētāju izvirzīto versiju - vainīgs ir vieglās automašīnas šoferis, kurš strauji nogriezis autobusam ceļu, un tieši viņam būtu jāuzņemas atbildība par Gaļinas traumu un jāsedz ārstēšanās izmaksas.
Tikmēr cietušās tuvinieki varot vērsties pie RS obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja a/s Gjensidige Baltic, lai pieteiktu zaudējumus. Uzņēmuma personu atlīdzību nodaļas vadītāja Gunta Geldnere gan Dienai norāda, ka lēmums par naudas izmaksu tiks pieņemts tikai pēc tam, kad būs noskaidrots ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs.
Pagaidām tikai psihologs
RS komentāru par Gaļinas gadījumu nesniedz, atsaucoties uz fizisko personu datu aizsardzību. Uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis uzsver, ka visi RS autobusi atbilstot likumu prasībām, un piebilst, ka līdz vainīgā noskaidrošanai Gaļina varot iesaistīties uzņēmuma īstenotajā atbalsta programmā, kas ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem pasažieriem piedāvājot bezmaksas psiholoģisko atbalstu. Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice norāda, ka rīdziniekiem pieejami dažāda veida pabalsti un tos piešķir, individuāli izvērtējot katru konkrēto gadījumu: «Galvenais ir vērsties Rīgas Sociālajā dienestā.» Taču Sabira, daloties pagājušā mēneša laikā gūtajā pieredzē, atzīst, ka Rīgā pastāvošā sociālās palīdzības sistēma nefunkcionējot iedzīvotāju interesēs: «Nav pieejama vispusīga informācija par palīdzības veidiem, ko cilvēks šādos gadījumos var saņemt pašvaldības iestādēs. Ja pats neinteresējies, neviens tev neko nepiedāvā un nezini, kurā brīdī ko esi palaidis garām. Taču sistēmu varētu sakārtot tā, ka slimnīcas sadarbotos ne tikai ar policiju, bet arī ar sociālo dienestu, kura darbinieki uzskaitītu iespējas, īpaši sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Rodas arī jautājums, vai uz RS pakalpojumiem neattiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Ja tu vesels netiec līdz galamērķim, tas nozīmē, ka pakalpojumā ir nepilnības, - un vai radušās sekas nebūtu jākompensē?»