Pagājušajā gadā visā ES satiksmes negadījumos gāja bojā 25 700 cilvēku. Lai gan tas ir par 5700 cilvēkiem mazāk nekā 2010. gadā, tomēr tas nozīmē, ka vēl aizvien uz ES ceļiem katru dienu dzīvību zaudē gandrīz 70 cilvēku, un šāda situācija ir nepieņemama. Turklāt katru gadu vairāk nekā 200 000 cilvēku satiksmes negadījumos gūst smagas traumas, pēc kurām viņu dzīve neatgriezeniski mainās. Tāpēc gan Latvijā, gan visā ES kopumā ir jāvelta lielākas pūles, lai laikā no 2010. līdz 2020. gadam uz pusi samazinātu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.
Situācija ES dalībvalstīs ir visai atšķirīga. Dažas dalībvalstis tagad ir panākušas zemu mirstības līmeni - mazāk nekā 30 bojāgājušo uz miljonu iedzīvotāju, bet citas vēl aizvien ziņo par rādītājiem, kas pārsniedz 90 bojāgājušo uz miljonu iedzīvotāju.
Latvija ir ES dalībvalsts, kurā mirstības rādītāji ir visaugstākie. 2014. gadā tie bija 106 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju, un tas gandrīz divkārt pārsniedz ES vidējo rādītāju - 51 bojāgājušais. Latvijā arī vērojams ļoti lēns šā rādītāja samazinājums - satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits kopš 2010. gada sarucis tikai par 3%. Savukārt ES kopumā šajā laikā samazinājums bija sešas reizes lielāks - 18%.
Latvijā īpaši apdraudēti ir gājēji. Gandrīz četri no desmit cilvēkiem, kas iet bojā uz Latvijas ceļiem, ir gājēji, un tas ir divas reizes vairāk nekā citās ES valstīs. Latvijā arī ziņots par sliktiem drošības jostas lietošanas rādītājiem, un it sevišķi tas attiecas uz pasažieriem aizmugurējos sēdekļos.
Līdztekus traumatiskajām un traģiskajām sekām, no kurām cieš cilvēki, milzīgas ir arī ceļu satiksmes negadījumu ekonomiskās sekas. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka avārijas uz ceļiem katru gadu izmaksā līdz 1-2% no ES gada IKP. Tas ietver izmaksas, kas saistītas ar ārstēšanu, rehabilitāciju, sociālo nodrošinājumu, darbinieku zudumu un materiālo kaitējumu. Šai naudai būtu labāks izmantojums citviet.
Lielākā daļa parasto satiksmes drošības pasākumu, piemēram, izglītošanas kampaņas, infrastruktūras uzlabošana un apkope, tiek veikti vietējā un dalībvalsts mērogā. No šī darba lielā mērā būs atkarīgs tas, kā izdosies īstenot mērķi līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu.
ES savu ieguldījumu sniedz, pieņemot tiesību aktus un ieteikumus jautājumos, kas rūp visiem, piemēram, obligātās prasības par transportlīdzekļu tehnisko apskati un tehnisko standartu saskaņošana. Jāatzīmē arī, ka dažas senāk pabeigtas ES iniciatīvas drīz sāks nest augļus: patlaban tiek ieviesti jaunie tehniskās apskates standarti, dalībvalstis atjaunina daudzus tuneļus, pārrobežu izpildes direktīva ļauj apkarot ārvalstīs izdarītus satiksmes noteikumu pārkāpumus, un šie ir tikai daži piemēri. Tomēr, lai ES ieguldījumi atmaksātos, dažkārt vajadzīgs ilgāks laiks, savukārt dalībvalstu veiktais bieži vien ātrāk ļauj pasargāt cilvēku dzīvību.
Šogad dalībvalstis pirmo reizi sāk reģistrēt salīdzināmu informāciju par smagām traumām, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumos. Šos datus plānots publicēt ap 2015. gada maiju, un tā būs vērtīga informācija, kas palīdzēs izvirzīt stratēģisku mērķi attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumos gūtām smagām traumām.
Lielākajai daļai ES valstu 2014. gada ziņojums ir kā modinātāja zvans. Tas ir atgādinājums, ka par satiksmes drošību jārūpējas nepārtraukti. Dalībvalstis, kurām izdevies samazināt nāves gadījumu un smagu traumu skaitu, jāmudina arī turpmāk rādīt piemēru un dalīties pieredzē ar citām valstīm, lai tām dalībvalstīm, kurās mirstība uz ceļiem ir liela, izdotos panākt pavērsienu pretējā virzienā. Nedrīkst turpināties situācija, kad ES katru gadu 25 000 cilvēku zaudē dzīvību tikai tāpēc, ka iesaistās ceļu satiksmē.
Iestādēm ir savi uzdevumi šajā ziņā, bet arī cilvēkiem pašiem jākļūst atbildīgākiem. Mūsu uzvedība uz ceļa, kad esam autovadītāji, riteņbraucēji vai gājēji, ir ļoti svarīgs satiksmes drošības aspekts, un to nedrīkstētu atstāt bez ievērības. Neaizmirstiet samazināt ātrumu, piesprādzēties un prognozēt situācijas attīstību uz ceļa! Rīkosimies kopīgi, rūpējoties par to, lai aizvien vairāk cilvēku brauciena beigās sveiki un veseli atgrieztos mājās pie saviem tuviniekiem!* EK transporta komisāre