Vieni tic, ka vīrieša brīnumainās izglābšanās stāsts ir patiess, bet citi to uztver ar aizdomām, jo viņš nav spējis atbildēt uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par notikušo. Neticību pastiprinājis arī zvejnieka ārējais izskats uzreiz pēc izglābšanas, jo tas neesot liecinājis, ka viņš vairākus mēnešus būtu pavadījis ārkārtējos apstākļos.
Kolēģis neizturēja
30. janvārī divi Māršala Salu iedzīvotāji pamanīja nelielu stiklšķiedras laivu, kas bija izskalota pie kādas neapdzīvotas saliņas. Nokļuvuši pie septiņus metrus garās laivas, viņi tajā atrada ar kuplu bārdu un gariem matiem noaugušu vīrieti, kura vienīgais apģērba gabals bija noskrandušas apakšbikses.
Izglābtais izrādījās Meksikā dzīvojošais Salvadoras pilsonis Hosē Salvadors Alvarenga, kurš tika nogādāts salu galvaspilsētā Madžuro. Viņš vietējiem apgalvoja, ka 2012. gada decembrī kopā ar vēl vienu vīrieti laivā atstājis Meksikas rietumu piekrastes pilsētu Tapačulu, kas atrodas aptuveni 12 500 kilometru attālumā no Māršala Salām.
Viņi ar laivu devušies vienu dienu ilgā zvejā, bet uznākusi spēcīga vētra, kas viņus ienesusi tālu okeānā un sabojājusi laivas dzinēju. Lai izdzīvotu, vīrieši ēduši jēlu putnu gaļu un zivis un dzēruši bruņurupuču asinis, savu urīnu un lietusūdeni. H. S. Alvarengas gados jaunais pārinieks neesot spējis pierast pie šādas barības un dažus mēnešus pēc aiznešanas okeānā nomiris no bada.
H. S. Alvarenga kolēģa mirstīgās atliekas esot iemetis okeānā. «Kas cits man atlika?» viņa teikto Māršala Salu amatpersonām citē telekompānija CNN. Redzot biedra mokošo nāvi, H. S. Alvarenga esot apsvēris iespēju izdarīt pašnāvību: «Es vēlējos sevi nogalināt, tomēr pārdomāju. Es lūdzu Dievu, lai viņš mani izglābj.»
Okeānā atrastais vīrietis pagājušajā pirmdienā pirmo reizi parādījās publikas priekšā. Aculiecinieki apgalvo, ka viņš smaidījis, izskatījies enerģijas pilns un pārsteidzoši veselīgs. Tomēr nedēļas beigās, kad H. S. Alvarengam tika sarīkota vēl viena tikšanās ar presi, viņš izskatījies krietni sliktāk. «Viņš izskatījās novārdzis, it kā būtu noskrējis divus vai trīs maratonus,» kāda amatpersona sacīja ziņu aģentūrai AP.
Viņš sūdzējās par spēcīgām muguras sāpēm un kāju pietūkumu. Ārsti sacīja, ka viņa organisms cieš no atūdeņošanās, kā arī vitamīnu un minerālvielu trūkuma, ziņo AFP. H. S. Alvarenga jau pagājušajā nedēļā bija paredzējis atgriezties dzimtajā Salvadorā, tomēr veselības problēmu dēļ ceļojums atlikts uz šo nedēļu.
Daudz neskaidrību
Kopš H. S. Alvarengas izglābšanas nerimst runas par to, vai ar viņu patiešām noticis tas, ko viņš stāsta.
Izdzīvošanas eksperti un ārsti uzskata, ka ir iespējams izdzīvot, ilgāku laiku pārtiekot no jēlas gaļas, dzīvnieku asinīm un lietusūdens, tomēr viņi skeptiski vērtē H. S. Alvarengas stāstīto, ka viņš ar kailām rokām ir ķēris zivis, bruņurupučus un putnus.
Aizdomas izraisījis arī zvejnieka izskats pēc izglābšanas. Māršala Salu ārlietu ministrs Džī Bings stāsta, ka visiem par pārsteigumu no H. S. Alvarengas nebija palikuši pāri tikai kauli un āda, bet drīzāk pretēji - viņš izskatījies veselīgi apaļīgs. Viņa paziņas Meksikā apgalvo, ka pirms pazušanas H. S. Alvarengam bijis liekais svars. Ārsti pieļauj, ka tas viņam varēja palīdzēt, jo organisms ieguva enerģiju, dedzinot ķermeņa taukus.
Tomēr ir vēl citas nianses, kas liek ar neticību uzklausīt salvadorieša stāstu. Vīrieša teikto, ka viņš devies zvejā 2012. gada decembrī, apgāž citi Tapačulas zvejnieki, kuri apgalvo, ka viņš ir pazudis mēnesi agrāk. To apliecina arī vietējie glābšanas dienesti, kas jau novembrī bija saņēmuši iesniegumu par H. S. Alvarengas un viņa pārinieka pazušanu.
Eksperti uzskata, ka cilvēks, tik daudzus mēnešus pavadot «nekurienes vidū», var zaudēt laika izjūtu un psiholoģisko stabilitāti, tāpēc tik neilgu laiku pēc atgriešanās cilvēku sabiedrībā var būt dezorientēts.